No 20. maijā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs apskatāma izstāde „Padomju ikdienas dizains”.
Izstāde ir atskats nesenajā pagātnē, aptverot laika periodu no 20. gs. 50. līdz 80. gadiem un iepazīstinot ar Latvijā un toreizējā Padomju Savienībā izgatavotajiem un ikdienā lietotajiem sadzīves priekšmetiem.
 Nesenā pagātne šodien tiek vērtēta ar dalītām jūtām. Izstādes veidotāji aicina ar laika distanci un varbūt pat ar smaidu paskatīties uz toreiz ikdienā sastopamām lietām, kas daudziem ir labi zināmas. Ienākot izstādē, apmeklētāji nokļūs improvizētā Rīgas ielā ar veikaliem, kuru skatlogos, sekojot desmitgadēm, varēs redzēt, kā mainās preces un to iesaiņojumi, mode un aksesuāri. Eksponētie priekšmeti liks atcerēties pirmo ģimenē nopirkto putekļu sūcēju un mikseri, kuru forma atgādināja kosmosa raķeti vai sputņiku, jo arī sadzīves priekšmetiem bija jāpopularizē Padomju Savienības sasniegumi kosmosa iekarošanas jomā. 21. gadsimtā par muzeja eksponātiem ir kļuvuši pirmie VEF un Rīgas radiorūpnīcā izgatavotie mazgabarīta radiouztvērēji ar šodien aizmirstiem nosaukumiem „Gauja”, „Orbīta”, „Banga” un „Spīdola”, kuri izcēlās gan ar Ādolfa Irbītes veidoto dizainu, gan ar progresīvu tehnisko risinājumu.
Par raksturīgu 60. un 70. gadu Rīgas tēla iezīmi kļuva mākslinieku veidotie lielāko veikalu skatlogu noformējumi. Redzamais noteikti atsauks atmiņā gan Rīgas Centrālā universālveikala, gan laikmeta leģendas - veikala „Sakta” skatlogus. Retais vairs atminas parfimērijas veikalu K. Barona ielā iepretī Leļļu teātrim, bet izstādē to atgādinās skatlogs un iecienītās „Dzintara” smaržas. Noteikti ir jāpiemin „Rīgas ceriņi” un „Zīlīte” – nosaukumi, kuri vairākus gadu desmitus bija plaši pazīstami Latvijas zīmoli.
 Izstāde aicina iepazīt Rīgas jūrmalu sešdesmito gadu noskaņās, kad ar Rīgā ražotu elektrovilcienu pusstundas laikā varēja nokļūt līdz Dzintariem vai Bulduriem Vēl dažas minūtes, līdz klāt ir ļaužu pārpildītā pludmale, kur ir saule, vējš, „Jūras pērle” un var aplūkot arī jaunos pludmales tērpus.
 Iejusties laikmeta atmosfērā noteikti palīdzēs 50. un 60. gadu stilā iekārtoti dzīvokļu interjeri.
Bagātīgi pārstāvētas virtuvē un mājsaimniecībā noderīgas lietas. Daļa no tām jau sen nodotas aizmirstībā, citas mums kalpo vēl šodien.
 Latvijā izgatavotās produkcijas dizains vienmēr ir izcēlies ar savdabību. 20. gs. 50. gadu darinājumu pārspīlētā dekorativitāte un padomju simbolikas izmantošana apvienojas ar tautisku motīvu un ornamentu pielietojumu. Nenoliedzami šī laika posma dizainu ietekmēja arī 20. gs. 30. gadu tradīcijas, agrāko izstrādājumu modeļu izmantošana un veco meistaru darba prasme.
 Sākot ar 20. gs. 60. gadiem, rūpniecības produkcijas tapšanā pieauga dizainera loma. Parādījās modernisma iezīmes, nebijuši materiāli gan modes industrijā, gan dizainā, sadzīves priekšmeti ieguva lakoniskas, ģeometriskas formas un minimālu stilizētu dekoru.
 20. gs. 70. gadu beigas un 80. gadi – par šo laiku ir saglabājies visvairāk negatīvu atmiņu, jo padomju ekonomikas pakāpeniskā lejupslīde ietekmēja kvalitāti un tipveida plaša patēriņa produkcija tika ražota lielā skaitā, tomēr arī pat stagnācijas apstākļos Latvijas izstrādājumi bieži izcēlās ar pievilcīgu vizuālo risinājumu.
 Latvijas dizaineru veikumu izstādē apliecinās VEF un Rīgas radiorūpnīcā izgatavotā radioaparatūra, „Rīgas porcelāna rūpnīcas”, „Līvānu stikla” un „Latvijas stikla”, ādas galantērijas kombināta „Somdaris”, parfimērijas un kosmētikas fabrikas „Dzintars” un fabrikas „Laima” produkcija, Rīgas motorūpnīcā „Sarkanā Zvaigzne” ražotie mopēdi, kā arī fotoattēlos redzamie un savulaik augstu novērtētie elektriskie vilcieni, dīzeļvilcieni, tramvaja vagoni un mikroautobusi. Nozīmīgu izstādes akcentu veidos eksponētie tērpi un modes aksesuāri un kāda līdz šim mazāk popularizēta joma – suvenīri.

Anita Meinarte, izstādes „Padomju ikdienas dizains” autore,
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā

Izstāde „Rīgas naudai - 800” veltīta nozīmīgam laika periodam Latvijas vēsturē – 13. gadsimtam, kad Latvijas teritorija tika iesaistīta Krusta karu darbībā, līdztekus veidojoties politiskajiem un tirdzniecības sakariem ar Rietumeiropu. Šajā laikā par minēto norišu centru kļuva 1201. gadā dibinātā Rīgas pilsēta. Savu neatkarību tā apliecināja 1211. gadā, kad Rīgas bīskaps Alberts (Albrecht von Buxhoeveden) (1199 – 1229) Gotlandes tirgotājiem piešķīra privilēģiju kalt monētas Rīgas bīskapijā nosakot, ka 4,5 t.s. feniņu mārkām kopsvarā jābūt pielīdzinātām vienai Gotlandes sudraba svara mārkai, kaut gan pēc attēlojuma (dizaina) monētas var atšķirties.
Bīskapa Alberta privilēģija arheologu un numismātu īpašu uzmanību piesaistīja 1968. gadā, kad, veicot arheoloģiskos izrakumus Mārtiņsalas (Holme) pilī, tika atsegts pavards, kurā dziļumā zem akmeņiem atrada divdesmit vienādas monētas, kuru tips pētniekiem nebija zināms. Uz monētām attēlots bīskaps pretskatā ar mitru galvā, labajā rokā– krusts, virs tā „lodīte”, kreisajā rokā – bīskapa zizlis, apkārt attēlam aplis. Attēlojums uz monētām ir ļoti līdzīgs zināmajam bīskapa Alberta zīmogam. Monētu nomināls ir feniņš un tās ir kaltas kā brakteāti (vienpusīgas, no plāna sudraba skārda ar vienu monētspiedni kaltas monētas).
Izstāde „ Rīgas naudai- 800” atspoguļo arī situāciju naudas apgrozībā Latvijas teritorijā 13.gadsimtā. Te bija sastopami gan Gotlandes 13. gadsimta brakteāti un pusbrakteāti, gan arī Vestfālenes pilsētās kaltie vācu denāri jeb feniņi. Līdztekus monētām kā maksāšanas līdzeklis bija arī sudraba naudas stienīši. Nozīmīgākais rakstītais avots par notikumiem Latvijas teritorijā 13. gadsimtā -Livonijas Indriķa hronika - min ozeriņus, ko zinātnieki identificē ar aptuveni100 gramus smagiem sudraba naudas stienīšiem. Tie atrasti daudzos 13. gadsimtapieminekļos, piemēram, Mārtiņsalas, Kokneses, Sabiles, Dobeles u.c. pilīs.
Izstādi veidoja Dr. hist. Kristīne Ducmane, LNVM Vēstures departamenta pētniece
Informāciju sagatavoja Anda Ozoliņa, LNVM Vēstures departamenta numismātikas kolekciju galvenā glabātāja