• Notikumi
• Jaunumi
• Cenrādis
• Darba laiks

     
 
- Jaunumi


JAUNĀKO INFORMĀCIJU LASIET MUZEJA JAUNAJĀ MĀJAS LAPĀ www.lnvm.lv


LATVIJAS NACIONĀLĀ VĒSTURES MUZEJA PAMATEKSPOZĪCIJA UN IZSTĀDES RĪGAS PILĪ APMEKLĒTĀJIEM UZ NENOTEIKTU LAIKU SLĒGTAS.


Vakances muzejā.


Muzejs pārtrauc apmeklētāju pieņemšanu un pakalpojumu sniegšanu

Saistībā ar muzeja pārvākšanos no telpām Pils laukumā 3 uz pagaidu telpām Lāčplēša ielā 106/108, muzejs pārtrauc apmeklētāju pieņemšanu un pakalpojumu sniegšanu sakarā ar krājuma izmantošanu.
- No 2014. gada 3. februāra Arheoloģijas departamentā;
- No 2014. gada 17. februāra Vēstures departamenta.

Apmeklētāju pieņemšana un pakalpojumu sniegšana tiks atjaunota 2014. gada septembrī.


Muzejpedagoģiskās programmas skolu audzēkņiem tiek piedāvātas LNVM Dauderu nodaļā. Ekskursiju pieteikšana pa tālruni 67221357. Pilnu piedāvājumu skatīt šeit.


LNVM ZIŅNESIS. 2014. GADA JANVĀRIS




MUZEJS ĢIMENEI
"ROTAĻLIETU STĀSTI"


Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šajā gadā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs turpinās cikla „Muzejs ģimenei” nodarbības, piedāvājot iespēju ģimenēm ar bērniem reizi mēnesī laiku pavadīt, izzinot kultūras vērtības un uzturoties kultūrvēsturiskā vidē.

11. janvārī plkst. 12:00 notika šī gada pirmā nodarbība. Nodarbības galvenie varoņi bija rotaļlietas, kuras priecējušas bērnus vēl pirms gadu desmitiem –  koka zirdziņš,  liels plīša lācis, lupatu lellīte, uzvelkams robotiņš un daudzas citas.
Kā allaž mazie apmeklētāji varēja gan piedalīties spēlēs, gan asināt prātu, iedziļinoties dažādos uzdevumos.
„Dauderu” pievilcību vairo plašais parks, kas ieskauj muzeja ēku. Tajā ģimenes ar bērniem daļu šīs vietas apmeklējumam atvēlētā laika var pavadīt svaigā gaisā.
Par ģimeni šo nodarbību kontekstā muzejs uzskata pirmsskolas un jaunāko klašu bērnus, kurus pavada pieaugušie (vecāki, radinieki, draugi).
Maksa par līdzdalību cikla „Muzejs ģimenei” pasākumā 3,56 EUR neatkarīgi no ģimenes locekļu skaita.



LNVM ZIŅNESIS. 2013. GADA DECEMBRIS


JAUNS MUZEJA ZINĀTNISKO LASĪJUMU RAKSTU KRĀJUMS

17. decembrī tika atvērts muzeja 19. rakstu krājums "
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2007. - 2010.".
Bagātīgi ilustrētais rakstu krājums ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja 2007.–2010. g. zinātnisko lasījumu publikācija ‒ pēc skaita deviņpadsmitā šajā sērijā. Hronoloģiski izdevumā aptverti visi Latvijas vēstures posmi un plašs ar Latvijas vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, numismātiku un mākslas vēsturi saistītu tēmu loks. Rakstu autori ‒ LNVM darbinieki ‒ devuši jaunu ieguldījumu Latvijas vēstures atsegšanā. Visiem rakstiem pievienots kopsavilkums angļu valodā. Tāpat kā citu LNVM izdevumu, arī šīs grāmatas uzdevums ir iepazīstināt sabiedrību ar muzeja darba rezultātiem. Tās tapšanai finansiāls atbalsts saņemts no Valsts Kultūrkapitāla fonda, to atbalstījusi arī Latvijas Muzeju biedrība. Jauniznākusī grāmata iegādājama LNVM nodaļā „Dauderi” (, Sarkandaugavas ielā 30).





ĢIMENES DIENA DECEMBRĪ
Tematiska nodarbība „Mācīsimies Ziemassvētku dzejolīti muzejā jeb Mazās Māras ziemas stāsts”

LNVM nodaļā Dauderi (Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30), 14. decembrī notika tematiska nodarbība ģimenēm ar bērniem.
Tuvojas Ziemassvētki un ikviens bērns tajos cer saņemt kādu dāvanu. Lai godam sastaptu Ziemassvētku vecīti, jāzina vismaz viens dzejolītis. To parasti iemācās mājās, bērnudārzā, skolā, bet dažkārt arī muzejā. Apgūstot Jāņa Jaunsudrabiņa dzejoli “Mazā Māra”, varēja arī aplūkot senas muzeja krājuma fotogrāfijas ar ziemas skatiem. Gan bērni, gan pieaugušie varēja salīdzināt mūsdienu ziemas apģērbu ar bērnu apģērbu pirms 30, 50 gadiem un vēl senākiem laikiem, un uzzināt, kā mainījušās tērpu valkāšanas tradīcijas. Pasākuma noslēgumā muzeja darbinieki kopā ar ģimenēm izrotāja „Dauderu” svētku egli.
„Dauderu” pievilcību vairo plašais parks, kas ieskauj muzeja ēku. Tajā ģimenes ar bērniem daļu šīs vietas apmeklējumam atvēlētā laika var pavadīt svaigā gaisā.






802 FOTONEGATĪVI NO LNVM KRĀJUMA IEKĻAUTI UNESCO PROGRAMMAS „PASAULES ATMIŅA” LATVIJAS NACIONĀLAJĀ REĢISTRĀ

2013. gada 12. decembrī UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā tika iekļauti 802 fotonegatīvi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures departamenta Fotonegatīvu krājuma. Uzņēmumi izdarīti Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes organizēto etnogrāfisko ekspedīciju laikā no 1924. līdz 1931. gadam. Tā ir vienīgā autentiskā fotonegatīvu kolekcija, kas atspoguļo mērķtiecīgi un objektīvi veidotu vizuālu
liecību dokumentāciju par latviešu tradicionālo dzīvesveidu 20. gadsimta sākumā, īpaši fiksējot valstij vēsturiski izšķirošu laiku Agrārās reformas realizācijas periodā. Pieminekļu valde arheoloģiskās, arhitektoniskās un etnogrāfiskās ekspedīcijas plānveidīgi organizēja katru vasaru no 1924. līdz 1944. gadam.
Kolekcija ir unikāla ne vien Latvijas, bet arī visas pasaules kontekstā kā kvalitatīvs un profesionāls piemērs šādu pētījumu veikšanā. Kopumā šo gadu laikā uzņemti apmēram 53 600 fotonegatīvi.



MUZEJS PIEDALĀS IZSTĀDĒ BRNO „NOSLĒPUMAINO BALTU PASAULE”

3. decembrī Morāvijas muzejā Brno, kas ir otrais lielākais muzejs Čehijā, atklāta starptautiskā izstāde „Noslēpumaino baltu pasaule”. Tajā iespējams iepazīties ar Latvijas, Lietuvas, ziemeļrietumu Polijas daļas, kā arī Igaunijas vēsturi no pašiem senākajiem laikiem līdz pat 16. gs.
Izstāde veidota no Čehijas muzejos esošajām kolekcijām, kā arī deponējumiem no Latvijas, Polijas, Lietuvas u. c. No Latvijas projektā piedalās Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Izstāde dalīta divās daļās. Pirmā daļa - ”Baltija pirms baltiem” stāsta par pašu senāko vēsturi Baltijā līdz pat bronzas laikmetam. Otrā daļa – ”No Sv. Adalberta līdz Jageloņiem” – atklāj čehu zemju lomu kristietības ieviešanā Baltijā. kā arī stāsta par tirdzniecības un kultūras sakariem starp šiem reģioniem laika posmā no 5. gs. līdz 16. gs.
Izstādes atklāšanā piedalījās arī Latvijas vēstnieks Čehijā Alberts Sarkanis.  
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izstādē piedalās ar plašu arheoloģisko senlietu klāstu no akmens laikmeta līdz viduslaikiem. Aizvēstures senāko posmu pārstāv priekšmetu atradumi no Lubāna ezera pieminekļiem. Latvijas maztautu atšķirības materiālajā kultūrā rādītas ar krāšņajiem atradumiem no latgaļu, sēļu, zemgaļu, kuršu un lībiešu kapulaukiem. Livonijas viduslaiku kultūru ieskicē atsevišķi priekšmeti no Ikšķiles, Rīgas un Cēsīm.
Izstāde apskatāma līdz 2014. gada beigām.
http://www.mzm.cz/en/palace-of-noble-ladies/the-world-of-the-mysterious-balts/ 


LNVM ZIŅNESIS. 2013. GADA NOVEMBRIS




800 LAPASPUSĒS PAR MŪSU VALSTI – LATVIJU

29. novembrī tika atvērta grāmata „1918. -1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās”. Grāmata veltīta Latvijas valsts pasludināšanas 95.gadadienai.
„Grāmata ne tikai sniedz zināšanas par mūsu valsts vēstures faktiem, bet arī vieno emocionālajā atmiņā ar mūsu valsts sākuma laiku un cilvēkiem, kuri izcīnīja Latvijas valsti”, tā grāmatas saturu raksturo tās veidotāju darba grupas vadītāja, Valsts kancelejas pārstāve Līga Peinberga.
Grāmatā pirmo reizi publicēti visi Latvijas Tautas padomes pilnvarotās Pagaidu vadības sēžu protokoli, kas papildināti ar komentāriem, svarīgāko vēstures notikumu aprakstiem, fragmentiem no notikumu dalībnieku atmiņām un dienasgrāmatām, to laiku raksturojošu informāciju no preses izdevumiem, kā arī ar fotogrāfijām, attēliem un dokumentiem.
Ikviens interesents grāmatas lappusēs var rast atbildes jautājumiem – kas bija cilvēki, kuri pirmie stājās jaunās valsts dienestā, kas bija „republika uz ūdens”, kāpēc Liepāju var dēvēt par Latvijas pagaidu galvaspilsētu un cik daudzu valstu, valdību un pilsētu izlaistās naudaszīmēs bija jāorientējas Latvijas iedzīvotājiem ikdienas maksājumos? Tāpat grāmatā var izlasīt daudz citu interesantu faktu.
Izdevums tapis Valsts kancelejas sadarbībā ar VSIA „Latvijas Vēstnesis” un kopīgi ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Latvijas Kara muzeju, Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Grāmatas izdošanu finansiāli atbalsta akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži”, Latvenergo koncerns un VSIA „Latvijas Vēstnesis”.






IZSTĀDE MINISTRU KABINETĀ

No 12. novembra LR Ministru kabinetā būs apskatāma fotogrāfiju izstāde „18. novembris – Latvijas Republikas pasludināšanas svētki”. Izstāde ir veltījums valsts 95. gadadienā. To veido dažādu gadu fotogrāfijas sākot ar 1920. gadu. Attēlos fiksēti valsts svētku mirkļi Latvijas novados. Fotogrāfijas atlasītas no Latvijas Kara muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma. Apskatīt izstādi iespējams, piesakoties Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā (e-pasts: maija.lace@mk.gov.lv, tālrunis 67082924).


LĀČPLĒŠA DIENA 2013 LNVM NODAĻĀ "DAUDERI"




LNVM PIEDĀVĀJUMS NOVEMBRĪ

Muzejs aicina skolas uz Latvijas valsts dzimšanas dienai veltītajiem pasākumiem LNVM Dauderu nodaļā (Sarkandaugavas ielā 30)

MUZEJPEDAGOĢISKĀS PROGRAMMAS UN LEKCIJAS:
„Mana Latvija”
(muzejpedagoģiskā programma, kurā skolēni uzzina par Latvijas Republikas dzimšanas dienu un Lāčplēša dienu, valsts simboliem. Programmā tiek izmantoti muzeja krājuma priekšmeti) 1. – 6. klašu skolēniem,
„Latvijas Republikai – 95” (lekcija, kurā skolu audzēkņi var izsekot Latvijas Republikas izveides gaitai, Brīvības cīņām, politiskajai, ekonomiskajai un kultūras izaugsmei 1918. -1940. ) 6. – 12. klašu skolēniem,
„Latvija Brīvības cīņu laikā” (lekcija, kurā, izmantojot muzeja krājuma fotogrāfijas, skolu audzēkņi uzzina par sarežģīto, varonīgo un uzvarām vainagoto Brīvības cīņu laiku) 8. – 12. klašu skolēniem,
„Ražots Latvijā”
(muzejpedagoģiskā programma par Latvijas Republikas (1918.-1940.) saimniecības, īpaši rūpniecības, attīstību. Programmā tiek izmantoti muzeja krājuma priekšmeti) 6. – 12. klašu skolēniem.

Izstādes:
„Divas dienas Kārļa Ulmaņa dzīvē”,
„Valsts prezidenta institūcijai – 90” 



JAUNIEGUVUMI - LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERA UN VIŅA DZĪVESBIEDRES MŪŽA LIECINĀJUMI

Neilgi pirms Lāčplēša dienas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņēmis vērtīgu dāvinājumu – priekšmetus, kas piederējuši Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Alfrēdam Jēkabam Lejniekam (1893-1943) un viņa sievai medmāsai Aleksandrai Lejniecei (1896-1993).
Alfrēds Jēkabs Lejnieks 1919. gada 1. aprīlī brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, piedalījās Ziemeļvidzemes atbrīvošanas kaujās. Par cīņām pie Jaunjelgavas 1919. gada 18. un 19. oktobrī viņu apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni. Pēc Brīvības cīņām A. J. Lejnieks dienestu turpināja Jātnieku pulkā, bet pēc atvaļināšanās no dienesta strādāja par uzraugu Rīgas prefektūras 3. iecirknī. 1941. gadā izsūtīts uz Krieviju, kur miris.
Muzejam uzdāvināto priekšmetu vidū ir A. J. Lejnieka dienesta gaitas noraksts, fotogrāfijas, viņa miršanas apliecība un reabilitācijas apliecība.
Aleksandra Lejniece Pirmā pasaules kara laikā bēgļu gaitās nokļuva Petrogradā, kur pabeidza medmāsu kursus un kā Krievijas Sarkanā krusta žēlsirdīgā māsa strādāja kara hospitāļos. Latvijā viņa atgriezās 1920. gadā un visu mūžu turpināja strādāt par medmāsu Rīgā. Muzejs dāvinājumā saņēmis viņas Pirmā pasaules kara laikā valkāto medmāsas priekšautu, žēlsirdīgās māsas apliecības, fotogrāfijas.
Muzejam uzdāvināts arī A. J. Lejnieka smokings, vestes, virskrekli, apkaklītes, manšetes, kaklasaites un viņa sievas vakartērpi ar vakara somiņām. Smokings un vakartērpi valkāti Latvijas valsts svētku svinīgajos pasākumos 20. gs. 30. gados.

Attēlos:
1. Rīgas prefektūras 3. iecirkņa uzraugs Alfrēds Jēkabs Lejnieks. 20. gs. 30. gadu 2. puse. Fotogrāfs V. Šulcs. LNVM krājums.
2. Aleksandra Lejniece žēlsirdīgās māsas tērpā. 20. gs. 20. gadi. Fotogrāfs A. Polis. LNVM krājums.
3. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Jēkabs un Aleksandra Lejnieki valsts svētkos. 20. gs. 30. gadi. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.



MUZEJA PIEDĀVĀJUMS 11. NOVEMBRĪ


•  Unikālā Lāčplēša Kara ordeņa pilna komplekta apskate. Izcilo Lāčplēša dienas eksponātu - vienīgo Latvijā zināmo Lāčplēša Kara ordeņa pilnu komplektu - muzejs tradicionāli izstāda tikai reizi gadā, šoreiz –Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidencē „Dauderos”,
•   Videoprezentācija „Brīvības cīņas LNVM krājuma fotogrāfijās”,
•   Izstāde „Divas dienas Kārļa Ulmaņa dzīvē”,
•   Izstāde „Valsts prezidenta institūcijai - 90”.

Nokļūšana LNVM Dauderu nodaļā ar 5. un 9. tramvaju līdz pieturai „Aldaris” , 267. maršruta taksometru līdz galapunktam.
 


ĢIMENES DIENA MUZEJĀ. TEMATISKA NODARBĪBA „MANA LATVIJA”

9. novembrī, rudens tumšākajā laikā muzejs mazajiem apmeklētājiem piedāvāja patriotisku nodarbību “Mana Latvija”. Ģimenes dienas nodarbība notika LNVM nodaļā „DAUDERI” (Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30). Tajā varēja gūt ierosmi valsts svētku ― Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai 18. novembrī un Lāčplēša dienai 11. novembrī ― atzīmēšanai.
Bērni uzzināja par vēsturiskajiem valsts veidošanās laika notikumiem, to dalībniekiem, kā arī par apbalvojumiem, kādi tika radīti Brīvības cīņu varoņu godināšanai. Jauniegūtās zināšanas pārbaudīt varēja, atbildot uz dažādiem jautājumiem un aizpildot uzdevumu lapas.
Maksa par līdzdalību pasākumā 2.50 Ls neatkarīgi no ģimenes locekļu skaita.

Nokļūšana - braucot ar 5. vai 9. tramvaju līdz pieturai „Aldaris” vai ar 267. maršruta taksometru
līdz galapunktam. Ir autostāvvieta. 

LNVM ZIŅNESIS. 2013. GADA OKTOBRIS
 


ĢIMENES DIENA MUZEJĀ. TEMATISKA NODARBĪBA „DZĪVE PILSĒTAS NAMĀ PIRMS 100 GADIEM”.

Apmeklētāji varēja iepazīties ar „Dauderu” namu un tā mūzikas istabu, dzīvojamo telpu, virtuvi. Telpu vēsturiskais iekārtojums - rotājumi, mēbeles, gleznas, sadzīves priekšmeti - palīdzēja  apmeklētājiem iejusties pilsētas nama iedzīvotāju lomās. Varēja arī izmēģināt, cik viegli vai grūti atpazīt to vai citu muzeja eksponātu, piemēram, kaklasaišu gludināmo paliktni, matu veidojamās šķēres, sulu spiedi, u. c.


LNVM KRĀJUMA FOTOGRĀFIJAS IZMANTOTAS LEKCIJĀ PAR PĒTERI JURAŠEVSKI 

Valsts kancelejas organizētajā lekciju ciklā par Latvijas Ministru prezidentiem izmantotas arī fotogrāfijas no LNVM krājuma. Piektā lekcija veltīta Pēterim Juraševskim. Lekcijas videoierakstu ir iespējams noskatīties šeit: http://www.veritweet.com/event/7618/Ministru.Kabinets.Prezidentu.Lekcija.5


VIRTUĀLĀ IZSTĀDE "LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS GAIDOT LĒMUMU PAR TĀLĀKO LIKTENI"

27. septembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis kopā ar kultūras ministra pienākumu izpildītāju Jāni Bordānu apmeklēja Rīgas pili un arī tajā esošo Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Vizītes mērķis bija iepazīties ne tikai ar restaurācijas un rekonstrukcijas darbu gaitu Rīgas pilī, bet arī apskatīt 20. jūnija ugunsnelaimē cietušos muzejus, kuri joprojām gaida lēmumu par savu turpmāko likteni.
Kopš ugunsgrēka ir pagājuši vairāk kā trīs mēneši, ir izstrādāti trīs darbības plāni, kuri noteiktu tālāko muzeju darbību, bet konkrēts lēmums vēl tiek gatavots. Toties rudens iestāšanās ir nenovēršami jūtama. Mitrums un pelējums turpina izplatīties, uzliktā jumta konstrukcija gaida rudens lietavu un ziemas sniega pārbaudi. Eksponāti no applūdušajām telpām ir evakuēti, muzeja ekspozīcija pārvērsta pagaidu noliktavā, un muzeja darbinieku darbavietas ir izvietotas starp vēsturisko stilu mēbelēm un eksponātu vitrīnām, jo applūdušajos kabinetos ir darbam nepiemēroti apstākļi.
„Muzeja ekspozīcija un izstādes apmeklētājiem uz nenoteiktu laiku slēgtas” – vēsta uzraksts muzeja informācijas stendā un frāze, kuru ik pārdienas telefoniski nākas izteikt potencionālajiem apmeklētājiem. Ārvalstu tūristiem liegta iespēja iepazīties ar vienuviet apskatāmo Latvijas vēsturi no akmens laikmeta līdz 20. gs. 40. gadiem, jo vienīgais muzejs Latvijā, kas piedāvā šādu iespēju ir slēgts.
Virtuālā foto izstāde, gaidot valdības sēdes lēmumu, sniedz iespēju ieskatīties Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.


LNVM ZIŅNESIS. 2013. GADA SEPTEMBRIS


PIEMINEKĻU VALDEI VELTĪTĀ KONFERENCE UN GRĀMATA




ATSKATS UZ SKOLOTĀJU DIENU MUZEJĀ





MUZEJS AIZSĀK IZGLĪTOJOŠU PASĀKUMU CIKLU PAR LATVIJAS TAUTAS FRONTI AR JAUNU CEĻOJOŠO IZSTĀDI

Atzīmējot Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25. gadadienu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izveidojis jaunu ceļojošo izstādi „Ceļā uz Latvijas brīvību”. Izstāde atspoguļo nelielu, bet ļoti nozīmīgu periodu Latvijas vēsturē no 1987. līdz 1991. gadam - Trešo atmodu, kuras rezultātā Latvija atjaunoja valstisko neatkarību.
Tajā var izsekot 1987., 1988., 1989., 1990., 1991. gada svarīgākajiem notikumiem un sabiedrības līdzdalībai pārmaiņu procesos. Īpaša uzmanība veltīta Latvijas Tautas frontes vēsturei, tās izveidei, mērķu un prasību evolūcijai, darbības metodēm un organizētajiem pasākumiem.
Izstāde „Ceļā uz Latvijas brīvību” 23. septembrī tiks izstādīta Daugavpils Valsts ģimnāzijā. Atklāšanas dienā vēstures un citu priekšmetu skolotājiem notiks izglītojošs seminārs ar LNVM speciālistu līdzdalību. Oktobrī un novembrī ceļojošā izstāde būs aplūkojama Jēkabpilī, Cēsīs un Liepājā.
To papildinās muzeja speciālistu lekcijas.
Izstāde saņēmusi LR Kultūras ministrijas projektu konkursa „Par Tautas frontes 25 gadu jubilejas pasākumu īstenošanu Latvijas reģionos” finansējumu 1500 Ls apmērā.




MUZEJS LAIŽ KLAJĀ GRĀMATU PAR PIEMINEKĻU VALDI

2013. gadā aprit 90 gadi kopš laikrakstā „Valdības Vēstnesis” tika publicēts Likums par pieminekļu aizsardzību, kas pirmo reizi Latvijā paredzēja izveidot speciālu kultūras pieminekļu aizsardzības institūciju – Pieminekļu valdi. Tā kļuva par 20. gs. 20.-30. gadu stūrakmeni kultūras mantojuma pārvaldībā Latvijā, radot pamatu kultūras pieminekļu aizsardzības, apzināšanas un pārvaldības darbam, kas tika turpināts arī vēlākajās desmitgadēs.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir viens no lielākajiem Pieminekļu valdes savākto materiālu glabātājiem – kopskaitā muzeja krātuvēs ir ap 201 905 glabāšanas vienībām. Muzeja speciālistu sagatavotajā izdevumā „Pieminekļu valdei 90. Pieminekļu valdes mantojums LNVM krājumā” apkopots Pieminekļu valdes veikums Latvijas kultūras mantojuma apzināšanā, vākšanā, aizsardzībā, uzraudzībā un popularizēšanā 20. gs. 20. – 40. gados. Valsts Kultūrkapitāla finansiāli atbalstīto grāmatu ilustrē vairāk kā 250 attēli no Pieminekļu valdes vākuma, kas ilustrē Pieminekļu valdes darbību.
Pieminekļu valdes arheoloģiskajos izrakumos, etnogrāfiskajās ekspedīcijās un arhitektūras un mākslas pieminekļu apzināšanas laikā savāktais kultūrvēsturiskais mantojums ir plašs un būtisks avots latviešu etniskās vēstures, tradicionālās kultūras vēstures un kultūrvēsturisko sakaru izzināšanai.
Grāmata ir veltījums Pieminekļu valdes darbiniekiem un viņu veikumam. Tā nodrošinās Pieminekļu valdes savāktā kultūrvēsturiskā materiāla pieejamību plašam interesentu lokam.
Jaunās paaudzes vēsturniekiem, arhitektiem, māksliniekiem, skolēniem un jebkuram interesentam izdevums būs nozīmīgs latviešu materiālās un nemateriālās kultūras izziņas avots, jo Pieminekļu valdes vākums fiksē un ilustrē tādas parādības, kas 20. gs. otrās puses un 21. gs. sākuma vācējiem vairs nav pieejamas. Izdevuma bagātīgais ilustratīvais materiāls rosinās iedvesmu jauniem arhitektūras, mākslas, modes un kulinārijas projektiem. Arī skolēniem un pedagogiem tas būs īpaši vērtīgs uzskates līdzeklis Latvijas vēstures apguves procesā.
Grāmatu „Pieminekļu valdei 90. Pieminekļu valdes mantojums LNVM krājumā”atvērs
starptautiskās zinātniskās konferences „Kultūras mantojuma pētniecība un pārvaldība Baltijas
valstīs 1920. – 1930. gados: pagātnes mācības un laikmetīgie izaicinājumi” noslēgumā 18. septembrī, plkst. 18.00 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas telpās, Rīgā, M. Pils ielā 17/19.

Papildu informācija:
Irīna Zeibārte, LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā, tel. 67221381, 29146384     
e-pasts: irina.zeibarte@history-museum.lv




“LATVIJAS MONĒTU NAMS” UZSĀCIS LNVM ATBALSTA KAMPAŅU

Tās mērķis ir palīdzēt atjaunot Rīgas pils ugunsgrēkā cietušās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijas. “Latvijas Monētu nams” aicina iegādāties Rīgas dibinātājam bīskapam Albertam veltīto medaļu, daļu no ienākumiem ziedos muzeja krājumu uzturēšanai un restaurēšanai.
Restaurācija ir nepieciešama Romas impērijas 3. gadsimta monētu depozīta monētām, Kurzemes un Zemgales hercogienes Annas Šarlotes Dorotejas portretam, kuru ap 1780. gadu gleznojis Kurzemes hercoga galma gleznotājs Frīdrihs Hartmans Barizjens, Cēsu pulka Skolnieku rotas karogam, Lāčplēša Kara ordeņa lentai u. c. muzeja priekšmetiem.
Rīgas dibinātājam bīskapam Albertam veltītā apzeltītā medaļa ietilpst medaļu kolekcijā “Latvijas vēsturiskie notikumi” un ir izdota 7000 eksemplāros. Medaļu par 21 latu (plus sūtīšanas izdevumi 3,49 Ls) var iegādāties mājas lapā www.atbalstivesturi.eu vai zvanot uz tālruni +371 67060578. 10% (no summas bez PVN) jeb 1,73 Ls no vienas medaļas tiks ziedoti muzeja krājumu uzturēšanai un restaurēšanai.
Kampaņa Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atbalstam ilgs no 29. augusta līdz 30. septembrim.


PIEMINEKĻU VALDES 90 GADUS ATZĪMĒ AR KONFERENCI UN GRĀMATU
18. septembrī LU Mazajā aulā plkst. 9.00 - 17.30


2013. gadā aprit 90 gadi kopš laikrakstā „Valdības Vēstnesis” tika publicēts Likums par pieminekļu aizsardzību, kas pirmo reizi Latvijā paredzēja izveidot speciālu kultūras pieminekļu aizsardzības institūciju – Pieminekļu valdi. Tā kļuva par 20. gs. 20.-30. gadu stūrakmeni kultūras mantojuma pārvaldībā Latvijā, radot pamatu kultūras pieminekļu aizsardzības, apzināšanas un pārvaldības darbam, kas tika turpināts arī vēlākajās desmitgadēs.
Atzīmējot Pieminekļu valdes izveides gadadienu un lai izvērtētu 20. gadsimta starpkaru perioda kultūras mantojuma aizsardzības un pārvaldības teorētisko un praktisko pieredzi, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) 18. septembrī organizēja starptautisku zinātnisku konferenci „Kultūras mantojuma pētniecība un pārvaldība Baltijas valstīs 1920. – 1930. gados: pagātnes mācības un laikmetīgie izaicinājumi”. Tā notiks Latvijas Universitātes Mazajā aulā Raiņa bulvārī 19.
Turpat bija apskatāma arī LNVM veidotā ceļojošā izstāde „Kas pagātni pētī – nākotni svētī! Pieminekļu valdei – 90.” Tāpat kā citas muzeja ceļojošās izstādes, arī šī turpmāk būs pieejama jebkurai skolai, bibliotēkai vai sabiedriskai iestādei Latvijā.
Konferences noslēgumā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā M. Pils ielā 17/19 notika Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sagatavotā izdevuma „Pieminekļu valdei 90. Pieminekļu valdes mantojums LNVM krājumā”atvēršanas svētki.

Konferences programmu skatīt šeit.



21. SEPTEMBRĪ ĀRAIŠOS SENAJIEM LATGAĻIEM VELTĪTS PASĀKUMS

Āraišu arheoloģiskais muzejparks un Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība aicināja septembra trešo nedēļas nogali veltīt senajiem latgaļiem. Šogad turklāt aprit arī 900 gadu, kopš Nestora hronikā „Pagājušo laiku stāsts”, kas datēta ar 1113.gadu, latgaļi pirmo reizi minēti rakstītā avotā.
21. septembrī Āraišu arheoloģiskā muzejparkā viesojās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheologu zieds - Artūrs Tomsons, Irita Žeiere, Jānis Ciglis un Vitolds Muižnieks, iepazīstinot ar stāstiem par seno latgaļu apģērbu un rotām, bruņojumu, dzīves un apbedījumu vietām Vidzemes reģionā.
Īpaši interesanta bija seno latgaļu tērpu modes skate ar seno tekstiliju pētnieces Iritas Žeieres komentāriem. Bija arī vēstures kopu demonstrējumi, kas ataino seno latgaļu ikdienu un sadzīvi. Noslēgumā Dzērbenes folkloras kopa „Māras bērni” iepazīstināja ar vakarēšanas rituāliem, kam pamatā Dzērbenes apkārtnē savāktais folkloras materiāls.
Pasākuma programmu skatīt šeit.



TRADICIONĀLĀ SKOLOTĀJU DIENA MUZEJĀ

19. septembrī plkst. 15.00 „Dauderos” vēstures, kultūrvēstures, sākumskolas skolotāji un klašu audzinātāji, kā ierasts rudenī, tika aicināti uz tradicionālo Skolotāju dienu Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Šogad tā notika LNVM nodaļā „Dauderi”.
2012./13. mācību gadā Latvijas Nacionālo vēstures muzeju Rīgas pilī apmeklējušas 284 skolēnu grupas no 116 skolām. Aktīvākie muzeja sadarbības partneri bija Zolitūdes ģimnāzija (22 grupas), Rīgas 10. vidusskola (17 grupas), Rīgas 95. vidusskola (12 grupas), Rīgas Klasiskā ģimnāzija (11 grupas) un Rīgas 34. vidusskola (11 grupas).
Kā allaž apmeklētākās muzejpedagoģiskās programmas bija „Viduslaiku bruņinieki”, „Kā Pastariņam skolā gāja”, „Mana Latvija”.
Visai aktīvi skolu audzēkņi izmanto iespēju atkārtot un gatavoties eksāmenam Latvijas vēsturē – šo programmu apmeklēja 19 grupas.
Izstādi „Kara vīra liktenis” apskatīja 20 grupas un diemžēl tikai divas skolēnu grupas paguva redzēt izstādi „100 Latvijas vēstures relikvijas” Rīgas pilī. Muzejs izteiks visām skolām un skolotājiem pateicību par sadarbību, aktīvākās saņems brīvbiļetes nākamajiem apmeklējumiem.
2013./14. mācību gadā LNVM piedāvās jaunas ceļojošās izstādes - „Ceļā uz Latvijas brīvību” un „Kas pagātni vētī – nākotni svētī. Pieminekļu valdei – 90”, kā arī vēstures avotu un uzdevumu izlases izdevumu , tādējādi papildinās ceļojošās izstādes „Mēs, tauta” un „Ceļā uz Latvijas brīvību”. Tas palīdzēs skolotājiem daudzveidīgāk un saturīgāk sagatavot izstādes apmeklējumu. Muzeja darbinieki arī informēs skolotājus par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nākotnes scenārijiem, iepazīstinās ar jaunumiem – ceļojošajām izstādēm, muzejpedagoģisko programmu piedāvājumu „Dauderos”, u.c. Noslēgumā - ekskursija pa Dauderu namu un izstādes „Divas dienas Kārļa Ulmaņa dzīvē” apskate gida pavadībā.
Skolotāju dienas programmu skatīt šeit.





ĢIMENES DIENA MUZEJĀ - jaunā sezona LNVM nodaļā "Dauderi" (Sarkandaugavas ielā 30)
TEMATISKA NODARBĪBA „SKOLA SENĀKOS LAIKOS” (14. septembrī plkst. 12.00)


Mazie apmeklētāji uzzināja, kādos apstākļos un ko skolēni agrākos laikos mācījušies Latvijas lauku un pilsētu skolās. Bija iespēja apskatīt un salīdzināt dažādas skolas lietas, piemēram, skolēnu somu atšķirīgo izskatu, tāpat rakstāmpiederumus – spalvas un spalvaskātus, grifeles un tintnīcas, arī mācību grāmatas – interesenti varēja pamēģināt lasīt veco druku un risināt āķīgus uzdevumus no senajām mācību grāmatām.



VIRTUĀLĀ IZSTĀDE "LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS MĒNESI PĒC UGUNSGRĒKA POSTA"

   


LNVM ZIŅNESIS. 2013. GADA JŪLIJS


27. JŪLIJĀ ĀRAIŠU ARHEOLOĢISKAJĀ MUZEJPARKĀ NOTIKA 5. ĀRAIŠU SVĒTKI


27. jūlijā no plkst. 12.00 Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā norisinājās Āraišu svētki „Āraišu ezerpils izrakumu dalībnieku acīm”.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, stiprinot kultūrizglītojošas tradīcijas, jau piekto gadu rīkoja Āraišu svētkus. Šajā gadā tika akcentēts izrakumu laiks Dr.hist. Jāņa Apala vadībā. Pasākuma ietvaros notika lasījumi par izrakumu laiku, atmiņām un paveikto. Ar tiem iepazīstināja Jāņa Apala dzīvesbiedre Dr. hist. Zigrīda Apala, izrakumu un talku dalībnieks Andris Tomašūns un Latvijas Nacionāla vēstures muzeja arheoloģe Dr. hist. Ingrīda Līga Virse.
Vairāku desmitu arheoloģisko sezonu laikā simtiem skolēnu, studentu un citu interesentu strādājuši izrakumos, rekonstrukcijas izveidē un talkās –ezerpilī, mūra pilī un Liepiņu kapulaukā. Ikviens no tiem tika gaidīts šajos svētkos.
    Svētku laikā tika atklāts stends par svarīgākajiem notikumiem muzejparka teritorijā kopš 1965. gada. Stends tapis ar Amatas novada atbalstu.
Līdz pasākuma dienai muzejparka darbinieki aicināja ikvienu, kas savulaik:
•    piedalījies izrakumos ezerpilī un/vai pilsdrupās,
•    cēlis koka vai atjaunojis mūra pili
•    piedalījies kādā no daudzajām muzejparka talkām
•    kā arī citus, kas atminās muzeja tapšanas procesu
pieteikt savu dalību, lai dalītos ar savām atmiņām un iespaidiem.
Pasākuma norises atbalstītāji ir Āraišu ezerpils fonds, Amatas novada pašvaldība, tautas vērtes kopa „Dzieti” un Latvijas  Republikas Zemessardzes 27. kājnieku bataljons.

Āraišu arheoloģisko muzejparku veido 9.-10. gs. latgaļu nocietināta dzīves vieta – ezerpils (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un tās rekonstrukcija, 14.-17. gs. viduslaiku pilsdrupas (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas, kas izvietoti 12 ha lielā teritorijā Āraišu ezera krastā, ap 7 km no Cēsīm. Kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma to attīstīja kā Baltijā pirmo brīvdabas arheoloģisko muzeju. Citu līdzīgu muzeju vidū Eiropā Āraišu arheoloģiskais muzejparks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu urbāno vidi.

Āraišu svētku programmu skatīt šeit!

Ieeja muzejparkā 27. jūlijā – bez maksas. Būs iespēja ziedot kādas ezerpils būves atjaunošanai

Papildinformācija: Agnese Ramata 64107080
info@history-museum.lv
araisi@history-museum.lv
www.lnvm.lv




Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pateicas ziedotājiem par saziedotajiem līdzekļiem Rīgas pils ugunsgrēkā cietušo priekšmetu atjaunošanai. Suvenīru ražotāju Nice Place organizētajā akcijā tika saziedots 91,45 Ls.


ZIEDOJUMU KASTĪTES MUZEJA UGUNSGRĒKĀ BOJĀTĀS KOLEKCIJAS RESTAURĀCIJAI

Laikā no 2. līdz 7. jūlijam Latvijas suvenīru ražotāja NicePlace stendos XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku gadatirgū Vērmanes dārzā, Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā un Daugavas stadionā bija izvietotas īpašas ziedojumu kastītes ar mērķi vākt līdzekļus Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ugunsgrēkā bojātās kolekcijas restaurēšanai.

Kā medijos plaši ziņots iepriekš, 2013. gada 20. jūnijā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas gaitā cieta arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) kolekcijas. Lai renovētu izmirkušās senlietas, saskaņā ar muzeja aplēsēm, būs nepieciešami vairāk nekā 40 tūkstoši latu.

Kopš 2010. gada Latvijas suvenīru ražotājs NicePlace ir LNVM sadarbības partneris, ar kuru kopīgi radīta suvenīru līnija ar LNVM krājumā esošajiem priekšmetiem, arī ugunsgrēka seku skartajiem. Vairākās kolekcijās, piemēram, „Latvijas dārgumi” ar dažādu LNVM ekspozīcijā un krājumā esošu priekšmetu fragmentiem un etnogrāfiskiem motīviem un „Patriotiskā sērija” ar mākslinieka Anša Cīruļa zīmējumu reprodukcijām un Brīvības cīņu fotogrāfijām, ir izveidotas un iegādājamas pastkartes, grāmatzīmes, krūžu paliktņi, nozīmītes, magnētiņi, tarbas un t-krekli.

Vēloties palīdzēt muzejam pārvarēt ugunsgrēka sekas, Vērmanes dārzā, Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā un Daugavas stadionā NicePlace stendos tika izvietotas īpašas ziedojumu kastītes LNVM atbalstam. Ziedojumu vākšanas akcija tika organizēta sadarbībā ar XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku rīkotāju Latvijas Nacionālo kultūras centru.

Pateicībā ziedotāji saņēma pastkarti ar NicePlace organizētajā bērnu zīmēšanas konkursā "Mana Latvija" Unas Dombrovskas (tobrīd 9 gadi) zīmēto Rīgas pili.

http://www.niceplace.lv/lv/hronika/ziedojumi_LNVM

Paralēli bērnu nodarbībai – sākums plkst. 12.00 notika arī pasākums tālākizglītības ciklā pieaugušajiem „Sestdienas tikšanās pilī”. Šajā reizē muzejs piedāvāja interesentiem iepazīt apģērba gatavošanas un nēsāšanas vēsturi. Pasākumu vadīja LNVM Arheoloģijas departamenta arheoloģe, seno tekstiliju pētniece Irita Žeiere.
Papildu informācija:
Valts Ernštreits
+371 26424566
valts@niceplace.lv



LNVM PĒC UGUNSGRĒKA RĪGAS PILĪ






 

                               


Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izsaka lielu pateicību ugunsdzēsējiem, kas naktī dzēsa Rīgas pili un ar kuru palīdzību bija iespējams izglābt izstādes "100 Latvijas vēstures relikvijas" unikālos priekšmetus.
Paldies muzeju darbiniekiem, kas aktīvi piedalījās krājuma glābšanā un ugunsgrēka seku likvidēšanā. Paldies visiem, kas mums zvanīja un piedāvāja savu palīdzību! Paldies par jūsu sirsnību, līdzi jušanu, solidaritāti un gatavību iesaistīties glābšanas darbos! 


LNVM ZIŅNESIS. 2013. GADA JŪNIJS

22. JŪNIJĀ ZĀĻU DIENA ĀRAIŠU ARHEOLOĢISKAJĀ MUZEJPARKĀ


Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam un sadarbībai ar nodibinājumu „Āraišu ezerpils fonds”, Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā norisinās projekts „Esi radošs Āraišos”.  
Tuvojoties vasaras Saulgriežiem, tiks organizētas Zāļu dienas radošā darbnīca.
Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Visi bija Jāņu bērni,
Kas atnāca līgodami.

Pirmsjāņu diena senāk ir īpaši godāta un saukta par Zāļu dienu, kad mājās ārstniecībai ievāca tējas, raka saknītes, arī saplūca un sapļāva dažādas zālītes gan cilvēkiem, gan arī lopu kaitēm. Šajā dienā plūktajām zālēm tika piedēvētas sevišķas, dziedniecībai noderīgākas īpašības nekā tām, kas plūktas citā laikā. Zāļu sievas Līgas Eglītes vadībā tiks izstaigātas muzejparka plašās pļavas.

Neatņemama pirms Jāņu dienu aktivitāte ir Jāņu siera siešana, kopā ar siera sējēju Vairu Taujinsku apgūsim tā darināšanas prasmes.
Es nopinu vainadziņu
Visādām lapiņām;
Ziedēj’ manis vainadziņis,
Visādiem ziediņiem.

Zāļu dienas tradīcija ir vainagu pīšana Jāņiem, kad ir jābūt gataviem daudziem vainagiem. Vispirms ar vainagu pušķojās pati pinēja, pēc tam nopina saimniekam un saimniecēm, māju puišiem un iecerētajam līgavainim. Vainagu darināšana parasti notika pļavās, birzmalās, mežu līčos. Zāļu dienas ietvaros tiks parādīti vairāki vainagu pīšanas veidi.

Zāļu dienas noslēgumā tika ievingrinātas kājas un apgūti deju soļi, kas lieti noderēs Līgo vakaram ikkatrā sētā. Vidzemes novada dančus un rotaļas rādīs folkloras kopa „Ore”.

Ieejas biļetes Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā ikdienā:
pieaugušajiem 2.00 LVL, skolēniem, studentiem un pensionāriem 0.50 LVL, ģimenes biļete 2.50 LVL.

Papildinformācija: Agnese Ramata 64107080; 26567912
 araisi@history-museum.lv
www.lnvm.lv, www.history-museum.lv



KĀ NOKĻŪT MUZEJĀ NO DAUGAVAS GĀTES PUSES?

Aplūko fotoattēlus - tāds ir ceļš uz Latvijas Nacionālā vēstures muzeja jauno ieeju. Muzejs turpina strādāt! Gaidām Latvijas vēstures interesentus un izstādes "100 Latvijas relikvijas" apmeklētājus!

Pirmie muzeja apmeklētāji gan grupā, gan individuāli, kas ceļu mērojuši caur jauno ieeju:
 



 
IZSTĀDE "KĀRLIS ULMANIS UN VIŅA LAIKS JAUNO MĀKSLINIEKU SKATĪJUMĀ"


Kopš 23. maija muzejā skatāma izstāde "Kārlis Ulmais un viņa laiks jauno mākslinieku skatījumā". To veido J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu 2012.g. gleznotie darbi, kas mūsdienu jauniešu radošā interpretācijā parāda Kārļa Ulmaņa (1877 – 1942), pirmā Latvijas Republikas Ministru prezidenta un Latvijas Valsts prezidenta (1936 – 1940) personību un devumu Latvijas vēsturē.
Izstādītie darbi tika nodoti glabāšanā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā.


LNVM ZIŅNESIS. 2013. GADA MAIJS


IZCILĀKĀ RELIKVIJA MUZEJU NAKTS APMEKLĒTĀJU BALSOJUMĀ – VIRGAS PAGASTA LĪGAVAS TĒRPS

Sākotnēji Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā no Rīgas Latviešu biedrības kolekcijas nonāca mākslinieka – daiļkrāsotāja Jāņa Krēsliņa zīmējumi, kas tapuši 1894. un 1895. gadā, gatavojoties Pirmajai latviešu etnogrāfiskajai izstādei (1896), to skaitā arī akvarelis ar parakstu „Latviete iz Virgas apveida. Kurzemes gub. Grobiņas apr. Krēsliņu Jānis. Virgā 1895.”
1982. gadā, 87 gadus vēlāk kā zīmējums, muzejā nonāca arī pats tautastērps, kas darināts kā līgavas tērps ap 1860. gadu. To muzejam nodeva Valija Zanderes kundze – viena no Virgas pagasta Siseņu – Skabāržu dzimtas pēctecēm, kas mantojusi un saglabājusi to. Šajā tērpā laulātas vairāku paaudžu līgavas no Siseņu – Skabāržu dzimtas un tam ir vairāk kā 150 gadu.
Tautastērps ir darināts pēc Dienvidkurzemes novada tradīcijām. Tērpa komplektā ietilpst tumši zaļa vilnas auduma brunči. Brunču apakšmalu rotā divas uzšūtas brokāta lentes, starp tām zīda lente „kaspine” ar ziedu rakstu. Krekls šūts no smalka puslina auduma. Tam ir tunikveida piegriezums ar uzšūtiem uzplečiem. Atlokāmo apkakli un aproces rotā izšuvums. Kreklu papildina priekšpusē uzsedzama „krūteža” saktu spraušanai. Tērpa priekšpusē, ņiebura izgriezumā, vienlaikus spraustas 12 sudraba saktas, bet ap kaklu sieta zīda lentīte, uz kuras uzvērti divi „kniepķeni ar mēlītēm” un apaļā spoguļpoga. Virs krekla vilkts sarkana vilnas žakarda auduma ņieburs ar sudrabotām brokāta lentēm. Vainags ir 13 centimetru augsts, ar stingru kartona pamatu. Tā virspusē melns samta audums ar stikla pērlīšu un salmiņu izšuvumu – te attēlotas trīs sirdis, lapiņas un ziedi. Vainaga malās brokāta lente, aizmugurē četras 65 cm garas zīda lentes. Tāda bija tradīcija – līgavas vainagu pušķot ar krāsainām zīda lentēm aizmugurē.




No 2013.gada 1. janvāra Latvijas Nacionālais vēstures muzejs mainījis statusu un kļuvis par Valsts iestādi. Ar muzeja jauno nolikumu var iepazīties šeit.