| |
 |
| - Paziņojumi presei |
 Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā vasaras mēnešos muzicēs folkloras kopa „Dzieti” Š. g. 5. un 20. jūnijā, 3. un 24. jūlijā, 7. un 22. augustā no plkst. 11.00 līdz 14.00 savu plašo latviešu tautas dziesmu krājumu Āraišu ezerpilī izdziedās folkloras kopa „Dzieti”. Skatīties, klausīties un līdzi dziedāt aicināts ikviens interesents, ceļotājs vai tūrists. Ar šo „katras otrās sestdienas” aktivitāti Āraišu arheoloģiskais muzejparks tūrisma sezonas laikā papildinās savu piedāvājumu Āraišu ezerpils apmeklētājiem, padarot to dzīvīgāku un atraktīvāku, kā arī sniedzot iespēju ārvalstu tūristiem iepazīt latviešu folkloras mantojumu. Āraišu arheoloģiskais muzejparks atrodas gleznainā Vidzemes novadam raksturīgā ainavā, 7 km uz dienvidiem no Cēsīm. To veido 9.-10.gs. latgaļu nocietināta dzīves vieta (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un tās rekonstrukcija; 14.-17. gs. viduslaiku pilsdrupas (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un t. s. Meitu sala, ar akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijām, kuras izvietotas 12 ha lielā teritorijā Āraišu ezera krastā. Kopš 90. gadu sākuma Āraišu ezerpili attīstīja kā Baltijā pirmo brīvdabas arheoloģisko muzeju. Citu līdzīgu muzeju vidū Eiropā Āraišu arheoloģiskais muzejparks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā kultūrvēsturiskā vidē. Kopš 2008. gada Āraišu arheoloģiskais muzejparks ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja filiāle. Tautas vērtes kopa Dzieti dibināta 1981. gadā. Vārds "dzieti" izvēlēts konsultējoties ar valodnieci Valiju Dambi. Tā nozīme ir „jaunie dzinumi, atvases.” "Dziet" - uzziedēt, rasties, izcelties. Kopas vadītāja ir Dace Balode. Āraišu arheoloģiskā muzejparka darba laiks katru dienu no 9.00 -19.00. Ieejas biļetes: pieaugušajiem 2.00 LVL, skolēniem, studentiem un pensionāriem 1.00 LVL. Papildinformācija: Agnese Ramata, tel. 26567912, 64107080; araisi@history-museum.lv    Klajā nāk suvenīru līnijas „Latvijas dārgumi” un „No pils uz pili” Jauni Latvijas suvenīru līnijas priekšmeti – kopskaitā 85 – tapuši, suvenīru izgatavotājam NicePlace sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM). Rīgas pils apmeklētāji tos varēs iegādāties jau Muzeju naktī. Suvenīru līnijas „Latvijas dārgumi” izstrādājumu (pastkartes, grāmatzīmes, krūžu paliktņi, T-krekli, audekla tarbas, nozīmītes un magnētiņi) veidošanā izmantoti LNVM ekspozīcijas un krājuma materiāli no etnogrāfijas, arheoloģijas un vēstures kolekcijām. Zemgales, Kurzemes un Vidzemes etnogrāfiskie raksti redzami uz krūzīšu paliktņiem un gaumīgām nozīmītēm, Lielvārdes jostas un citu etnogrāfisko jostu raksti izmantoti grāmatzīmēm, sakrālās mākslas mantojuma priekšmeti un arheoloģiskajos izrakumos atrastās senās rotas atainotas uz pastkartēm. Līnijā ietilpst arī T-krekli vīriešiem - ar stopsaktu, sievietēm - ar burbuļsaktu. Suvenīru līniju „No pils uz pili” veidojusi NicePlace māksliniece un grāmatu dizainere Zane Ernštreite, un pašlaik tajā izgatavoti pirmie 5 priekšmeti – T-krekls, kartīte, audekla tarba, nozīmīte un magnēts. Šīs līnijas izstrāde aizsākta, gaidot Rīgas pils jubileju – 2015. gadā tai apritēs 500 gadi. Rīgas pils, kurā strādā Latvijas valsts prezidents, kopš 1920. gada ir arī LNVM mājvieta. Līnijas nosaukums ir atsauce uz Livonijas ordeņa pastu – ziņneši sūtījumus tolaik nogādāja no vienas Livonijas pils uz citām. Rīgas pils kā Livonijas ordeņa pils un mestra rezidence uzcelta 14. gadsimta 40. gadu beigās, tad 1484. gada nopostīta un 1515. gadā uzcelta no jauna kā Rīgas III ordeņpils. Abu piemiņas lietu kolekciju mērķis ir parādīt un iedzīvināt Latvijas nezūdošās vēsturiskās vērtības, sniedzot iespēju Latvijas iedzīvotājiem un ārzemju viesiem iegādāties gaumīgus, mūsdienīgus un ikdienā praktiski izmantojamus priekšmetus. Tiešā vai netiešā veidā tie arī rosinās dziļāku interesi par Latvijas vēsturi skolēnu un jauniešu vidū. „Latvijas dārgumu” sērijas suvenīrus – T kreklus ar stopsaktu un burbuļsaktu kā pirmais jau saņēmis valsts pirmais pāris - Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un viņa dzīvesbiedre Lilita Zatlere. Savukārt kolekcijas „No pils uz pili” pirmais T-krekls pasniegts LNVM direktoram Arnim Radiņam. Abu sēriju suvenīri būs pieejami, sākot no 15. maija - Muzeju nakts – LNVM telpās Rīgas pilī un muzeja sadarbības partnera Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kas atrodas Cēsu Viduslaiku pilī. 15. maijā plkst. 21.00 Cēsu Viduslaiku pilī notiks abu suvenīru līniju prezentācija. Papildinformācija: Ilze Jākobsone, tel. 67221357 info@history-museum.lv www.lnvm.lv, www.niceplace  Ģimenes dienā aicina iepazīt „Dauderu” namu 8. maijā plkst. 12.00 Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) aicina bērnus ar vecākiem un vecvecākiem uz ikmēneša Ģimenes dienu. Šoreiz tā noritēs nevis Rīgas pilī, kur ir muzeja pastāvīgā mājvieta, bet LNVM „Dauderu” namā (iepriekš – Latvijas Kultūras muzejs „Dauderi”) Sarkandaugavā. Maijā tiek atzīmēta Neatkarības deklarācijas divdesmitgade, un nesenie Latvijas vēstures notikumi arī būs šīs Ģimenes dienas norises uzmanības centrā. Programma paredzēta visu paaudžu pārstāvjiem. Pieaugušie varēs izsekot Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanai, skatot nozīmīgas laikmeta liecības – fotogrāfijas un klausoties vēstures speciālista stāstījumu. Savukārt mazajiem apmeklētājiem, pašiem aktīvi darbojoties, būs iespēja neklātienē iepazīt Latvijas novadus un dabu. Ģimenes dienas apmeklētāji tiks piedāvāta ekskursija pa „Dauderiem”, kā arī pastaiga pa Georga F. F. Kūfalta (1859-1938) projektēto parku. „Dauderu” nams ir kādreizējās alus darītavas "Waldschlössen" īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa, kas celta 1897. gadā. Latvijas Kredītbanka 1936. gadā nopirka "Waldschlössen", apvienoja ar "Iļģuciemu" un citām mazajām alus darītavām un izveidoja "Aldari". Villu no teritorijas atdalīja un 1937. gada septembrī nodeva toreizējā Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rīcībā kā vasaras rezidenci. Kopš 1990. gada tajā atradās Latvijas Kultūras muzejs „Dauderi”, kuru 2010. gadā pievienoja Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. Ģimenes dienas biļetes cena - 2 Ls (neatkarīgi no cilvēku skaita). No Rīgas centra puses „Dauderos” var nokļūt, braucot ar 5. un 9. tramvaju līdz pieturai „Aldaris” vai ar 267. maršruta taksometru līdz galapunktam. Pie muzeja arī var ērti novietot auto. Papildinformācija: Ilze Jākobsone, tel. 6722135  17. aprīlī Nacionālā vēstures muzeja Ģimenes dienā viesojās Ausma Kantāne ar savu rotaļlāču kolekciju Sestdien, 17. aprīlī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) aicināja ģimenes ar bērniem uz Rīgas pils 3. stāvu, kur Ģimenes dienas norisē piedalījās aktrise Ausma Kantāne ar savas kolekcijas rotaļu lāčiem. Aktrises bērnībā, kas ritēja Otrā pasaules kara (1939-1945) laikā, krustmāte viņai uzdāvinājusi milzu rotaļlāci no baltas jērādas. Ģimenes bēgļu gaitu laikā lācis diemžēl pazaudēts, un šis zaudējums mazajai Ausmai izrādījies tik emocionāli smags, ka bijis svarīgs arī kā pieaugušai sievietei. Pirmais šo traumu mēģinājis dziedēt Ausmas dzīvesbiedrs dzejnieks Imants Ziedonis, 1965. gadā savai iemīļotajai uzdāvinot milzīgu rotaļlāci. Uzzinot šo stāstu, arī citi Ausmas draugi, paziņas, talanta cienītāji sākuši dāvināt aktrisei rotaļlācīšus. Dāvinājumi šo gadu laikā sasnieguši kolekcijas apmērus, un šodien Ausma Kantāne ir ap 140 lācīšu īpašniece. Par to, kā lācīši nonākuši pie viņas un ar ko tas vai cits lācis īpašs, aktrise stāstīja arī Ģimenes dienā. Ar savu grāmatgaldu tajā piedalījās arī izdevniecība „Liels un mazs”. Ausmas Kantānes kolekcijas rotaļlāču ekspress izstāde „Lāči nāk” papildinās muzeja rotaļlietu, galda spēļu un leļļu izstādi „Rotaļlietu noslēpumi pilī” un būs apskatāma līdz š. g. maija beigām. Ģimenes dienas biļetes cena neatkarīgi no cilvēku skaita – 2 lati.  20. martā Lācītis Tobiass ieradās apskatīt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja rotaļlietu izstādi Sestdien, 20. martā, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) aicināja ģimenes ar bērniem uz Rīgas pils 3. stāvu, kur ierašanos Ģimenes dienas norisē bija pieteicis Lācītis Tobiass. Viņš bija kopā ar savu literāro pavadoni un draugu rakstnieku Juri Zvirgzdiņu, kurš Tobiasam kalpo gan par nesēju (Tobiass parasti sēž viņa krūšu kabatā), gan personīgo sekretāru. Paziņojumā muzejam Tobiass bija izteicis vēlmi apskatīt izstādi „Rotaļlietu noslēpumi pilī”, noturēt lāču sapulci, kā arī tikties ar bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem un noskaidrot savstarpējās sadarbības iespējas lasīšanā, zīmēšanā un veidošanā. Lāču sapulcē piedalījās vismaz pussimts izstādīto muzeja lāču, no kuriem vecākajam ir vairāk par 120 gadiem un kurš pārstāv 19. gs. beigu rotaļlāču industrijas pirmsākumus. Plīša Lācītis Tobiass savukārt pārstāvēja tos vairāk nekā simt savus kolēģus, kuri dzīvo Daugavas otrā krastā – Pārdaugavā, un par kuriem rūpējas viņa sekretārs. „Mums, lāčiem, ir daudz pārrunājamu lietu,” Lācītis Tobiass norādījis savā vēstījumā Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, lūdzot nodrošināt sapulces norisei piemērotu vietu un aprīkojumu. Ar lāču uzskatiem par vēsturi un domām par šodienu tika iepazīstināti arī uz Ģimenes dienas pasākumu atnākušie bērni un viņu vecāki. Tieši no lāča skatījuma Tobiasa draugs un sekretārs Juris Zvirgzdiņš uzrakstījis trīs grāmatas – „Tobiasa blēņu stāstus”, „Tobiass dodas pasaulē” un „Knorke! jeb Tobiass un Fufū meklē Mocartu”. Jāatzīmē, ka pats Tobiass agrāk darbojies kā bērnu literatūras kritiķis, rakstot žurnālam „Grāmatu apskats”, bet pašlaik pievērsies bērnības atmiņām, kuras publicē žurnālā „Spicīte”. Nākamā lāču sapulce jeb Ģimenes diena Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā paredzēta 17. aprīlī, kad interesentus ar saviem lācīšiem un lāčiem iepazīstinās kāda Latvijas sabiedrībā pazīstama persona. Drīzumā tiks sniegta detalizētāka informācija. Ģimenes dienas biļetes cena neatkarīgi no cilvēku skaita – 2 lati.  20. februārī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atvēra Sveču darbnīcu bērniem 20. februārī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) aicināja uz Ģimeņu dienu Rīgas pils 3. stāvā. Februāri uzskata par Sveču mēnesi, tāpēc arī šajā sestdienā muzeja speciālisti bērniem stāstīja par sveču izmantošanu senatnē, kad sveces un skali bija vienīgais gaismas avots tumšajos ziemas vakaros, iepazīstinās arī ar cita veida tradicionālajiem gaismekļiem, kādus izmantoja agrākos gadsimtos. Pasākuma otrajā daļā bērniem bija iespēja pašiem apdarināt, izdaiļot sveci - izgreznot ar speciālu svecēm paredzētu aplikāciju no vaska, apzīmēt svecītes ar sveču krāsām, veidot zvēriņus, simbolus vai figūras no īpašas svecīšu greznošanai paredzētas masas un lipināt tās uz svecēm. Muzejā joprojām apskatāma arī rotaļlietu, galda spēļu un leļļu izstāde „Rotaļlietu noslēpumi pilī”, kurā izstādīti priekšmeti un fotogrāfijas no muzeja krājuma, aptverot laika posmu līdz 20. gs. nogalei. Ieejas maksa visai ģimenei – 2 lati. Nākamajā Ģimeņu dienā 20. martā muzejs rīkos tikšanos ar rakstnieku, bērnu grāmatu autoru un lāču mīļotāju Juri Zvirgzdiņu.  30. janvārī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Ģimenes diena, veltīta rotaļlietu stāstiem un spēlēm Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM), turpinot tradīciju reizi mēnesī rīkot Ģimenes dienas pasākumu, 30. janvārī aicināja ģimenes ar bērniem uz Rīgas pils 3. stāvu pavadīt laiku jaukā un jautrā atmosfērā. Bija iespēja dzirdēt rotaļlietu stāstus, tostarp veiksmes stāstu par vācu meitenes Margarētes Šteifas (Margarete Steiff)19. gs. nogalē radītajiem ziloņiem un lāčiem, kas iemantoja milzu popularitāti un kļuva par fundamentu lielam mūsdienu rotaļlietu ražotājam Margarete Steiff GmbH, varēs uzspēlēt lielizmēra riču-raču, iesaistīties komandu sacensībās labirintā, un pēc Margarētes Šteifas šabloniem darināt savu zilonīti. Darbarīkus un krāsas nodrošinās muzejs. Apskatāma bija arī rotaļlietu, galda spēļu un leļļu izstāde „Rotaļlietu noslēpumi pilī”, kurā izstādīti priekšmeti un fotogrāfijas no muzeja krājuma, aptverot laika posmu līdz 20. gs. nogalei – šķirtnei, kad arī mazu bērnu rotaļu pasaulē ienāca mūsdienu jaunās tehnoloģijas. Turpat izstāžu zālē var iejusties A.Lindgrēnes radītajos un latviešu bērniem zināmajos Pepijas Garzeķes un Karlsona vai R.Blaumaņa velniņu un A.Brigaderes Sprīdīša tēlos un nofotografēties. Inese Bulle, LNVM vēstures departamenta speciāliste un izstādes veidotāja atgādina, ka „ikviens muzejam var dāvināt savu lelli vai mašīnu, šie dāvinājumi tiks ievietoti atsevišķā vitrīnā un kļūs par izstādes, bet vēlāk par kolekcijas sastāvdaļu. Muzejs jau iepriekš pateicas tiem, kas papildinās muzeja krājumu ar jauniem dārgumiem.” Ieejas maksa visai ģimenei – 2 lati. Nākamajā Ģimenes dienā 20. februārī bērni varēs mācīties apgleznot sveces, bet 20. martā muzejs rīkos tikšanos ar rakstnieku, bērnu grāmatu autoru un lāču mīļotāju Juri Zvirgzdiņu.  Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklās izstādi par rotaļlietām Latvijā pirmsdatoru laikmetā Jauno gadu Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) uzsāk, 6. janvārī, plkst. 15.00, atklājot rotaļlietu, galda spēļu un leļļu izstādi „Rotaļlietu noslēpumi pilī”, kas būs aplūkojama līdz 30. maijam. Tajā izstādīti priekšmeti un fotogrāfijas no muzeja krājuma, aptverot laika posmu līdz 20. gs. nogalei – šķirtnei, kad arī mazu bērnu rotaļu pasaulē ienāca mūsdienu jaunās tehnoloģijas. Izstāde par to, kā un ar ko rotaļājās pirmsdatoru ērā Latvijā, domāta gan pieaugušajiem, gan mazajiem apmeklētājiem. Kamēr vecāki un vecvecāki, tantes un onkuļi gremdēsies savas bērnības atmiņās un meklēs „tādu lelli” un „tādu mašīnu”, kāda „man bija”, bērni turpat izstāžu zālē varēs spēlēt „riču-raču”, iet pa labirintu, iejusties A.Lindgrēnes radītajos un latviešu bērniem zināmajos Pepijas Garzeķes un Karlsona vai R.Blaumaņa velniņu un A.Brigaderes Sprīdīša tēlos. Izstādē atļauts fotografēt. Inese Bulle, LNVM vēstures departamenta speciāliste un izstādes veidotāja stāsta arī, ka „ikviens muzejam var dāvināt savu lelli vai mašīnu, šie dāvinājumi tiks ievietoti atsevišķā vitrīnā un kļūs par izstādes, bet vēlāk par kolekcijas sastāvdaļu. Muzejs jau iepriekš pateicas tiem, kas papildinās muzeja krājumu ar jauniem dārgumiem, ko būs sildījusi kāda bērna sirds.” Īss ieskats rotaļlietu vēsturē Latvijā Līdz 20. gs. 30. gadiem smalkākās rotaļlietas Latvijā tika ievestas no ārzemēm vai arī gatavotas pēc pasūtījuma. Rotaļlietas parasti tika saudzētas, lolotas un, ja vajadzīgs, arī labotas, jo nereti tās lietoja vairākas bērnu paaudzes. Uz šo posmu attiecināmi tādu pasaulslavenu rotaļlietu ražotāju kā The Lehmann Company, Kraus-Fandor un Margarete Steiff GmbH 20. gs. 20.-30. gadu ražojumi - nu jau antīkas vērtības, kas aplūkojamas šajā izstādē un ar kurām lepotos ikviens pasaules muzejs. 1938. gadā Latvijā darbojās 17 darbnīcas, kurās gatavoja rotaļlietas - pārsvarā no auduma un koka. 20. gs. 40. gados - Otrā pasaules kara laikā - rotaļlietu ražošana daudzās zemēs, arī Latvijā, tika pārtraukta. Bērni spēlējās ar pašdarinātām rotaļlietām: no lupatiņām sašūtām lellēm, koka figūriņām. Arī pēckara gados rotaļlietu izvēle bija maza un tās maksāja dārgi. 50. gados PSRS tika atjaunota pirms kara populāro celuloīda rotaļlietu ražošana. Ražoja arī nelielas gumijas lellītes, kuras precīzi atainoja tā laika raksturīgākās bērnu frizūras un apģērbu. Populāri bija izkrāsoti papjēmašē zirdziņi uz ritenīšiem. 60. gados Latvijas veikalu plauktos parādījās rūpnīcas „Straume” ražotās mehāniskās rotaļlietas – pavārs un ārsts. Ļoti populāras bija mehāniskās, ar atslēdziņu uzvelkamās rotaļlietas – zvēriņi, putniņi. Rotaļlietu pasaulē parādījās arī jauna tēma – kosmoss. 70. gadu pirmajā pusē par rotaļlietām kļuva Padomju Savienībā populāru multiplikācijas filmu varoņi – krokodils Gena, Pekausītis (Čeburaška), Buratīno, Karlsons. Līdzās uzvelkamajām rotaļlietām veikalos parādījās dārgas mehāniskās rotaļlietas, kuras darbināja ar bateriju palīdzību: sunīši, kas stiepa čemodānus, un lelles, kas stūma ratiņus, u. c.. Rotaļlietu veikalos parasti bija arī bagātīgs dažādu rotaļieroču un militārās tehnikas klāsts. Atbilstoši komunistiskajā ideoloģijā sludinātajai „tautu draudzībai”, veikalos varēja iegādāties lelles dažādu PSRS tautu nacionālajos tērpos, nēģeru puikas un meitenes, indiešu dejotājas. 80. gados Latvijas veikalos parādījās košās rūpnīcas „Dobele” ražotās gumijas rotaļlietas, pēc kurām bija liels pieprasījums un pēc kurām nereti stāvēja garās rindās. Izstādē aplūkojami arī pavisam senas pagātnes liecinieki - viduslaikos populārie metamie kauliņi, rūceņi, stabulītes, u. c., kas muzeja kolekcijā nonākuši kā arheoloģisko izrakumu atradumi. Papildinformācija: Ilze Jākobsone, tel. 67221357, 26127333 info@history-museum.lv  Muzejs laiž klajā rakstu krājumu par naudas depozītiem Latvijā Š. g. 6. novembrī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Rīgas pilī notiks muzeja jaunākā – 16. rakstu krājuma „Latvija Eiropā: depozīti 1.–20. gadsimtā” atvēršanas pasākums. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts ar atradumu kartoshēmām, depozītu attēliem, situāciju plāniem. Klāt pievienotā populārāko numismātikas terminu vārdnīca ar monētu attēliem palīdzēs grāmatas izmantotājiem orientēties daudzajos monētu nominālos un nosaukumos. Rūpīgi veicamā darba procesā monētas pārsverot, mērot, atributējot un datējot saskaņā ar jaunākajām zinātniskās numismātikas prasībām un metodoloģijām, Latvijas vēstures historiogrāfijā pirmoreiz radīts jauns vēstures lietiskais avots – monētu atradumu (depozītu) topogrāfija (kopums), kas ataino ārvalstu monētu izmantošanas un vietējo monētu kalšanas lomu un īpatnības naudas apgrozībā Latvijā. „Šis avots ar tā nemainīgo vērtību būs izmantojams paaudžu paaudzēs,” norāda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja un viena no krājuma autorēm Dr. hist. Kristīne Ducmane. „Populārā valodā izsakoties - grāmata ir par to, kā mūsu senči, liekot dirhēmu pie denāra, ārtavu pie feniņa, šiliņu pie vērdiņa un mārkas, grasi, pusgrasi un trīsgrasi pie trīspelhera, klāt piesviežot kādu sudraba dālderi vai zelta dukātu un sudraba rubli, krāja „nebaltām dienām”, krāja, lai iepirktu zemi, krāja pūra naudu, uzticot to „zemes bankai”, rūpīgi iesaiņojot bērza tāsīs, linu audumā, tad vīstokli ievietojot māla podā vai alvas traukā, stikla pudelē, vai pat pavisam bez trauka, tad to tikai sev zināmā zīmīgā vietā norokot kara briesmu gadījumā, vai tā no „svešām acīm” noglabāja dzimtas iekrājumus, veidojot noguldījumu jeb depozītu,” stāsta otra krājuma autore - LNVM numismātikas nodaļas speciāliste Anda Ozoliņa. Grāmata veido saikni starp senatni un mūsdienām, jo depozīts aktuāls ir arī mūsdienās, kad tas ir naudas noguldījums modernā bankā uz noteiktu termiņu, par ko var saņemt procentus no noguldījuma summas. Publikācijas sērijā "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti" iznāk kopš 1962. gada un aptver arheoloģiju, antropoloģiju, etnogrāfiju un folkloristiku. Muzeja rakstu krājumi iegādājami LNVM, Rīgas pils 3. stāvā. Papildinformācija: Ilze Jākobsone, tel. 67221357, 26127333 info@history-museum.lv    Zīmēšana mazākajiem muzeja apmeklētājiem Sveču liešana Olu diena Latvijas Nacionālais vēstures muzejs reizi mēnesī rīkos pasākumus bērniem Sestdien, 31. oktobrī, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atsāka tradicionālās Ģimenes dienas rīkošanu reizi mēnesī. Muzeja gidu un ģimeņu tikšanās laiks nemainīgs – plkst. 12.00., norises valoda – latviešu. LNVM vecākiem un bērniem sniedz iespēju brīvo laiku pavadīt kopā interesanti un saturīgi, atraktīvā veidā iepazīstoties ar muzeja ekspozīcijām un izstādēm. 31. oktobrī plkst. 12.00 bērniem un viņu pavadoņiem bija iespēja izzināt, kā vienlaikus ar Brīvības cīņām (1918-1921) tapa Latvijas valsts. Ar dažādu priekšmetu un fotogrāfiju palīdzību tika rādīts un stāstīts par izglītības un kultūras dzīvi jaunajā valstī, Latvijas naudas ieviešanu, ikdienas norisēm, protams, arī kara postījumiem un latviešu bēgļu atgriešanos no Krievijas. 2009. gadā paredzēti vēl divi bērniem veltīti pasākumi: 28. novembrī būs aizraujoša iespēja iepazīt Japānu pasākumā „Japāna tuvā un tālā”, kas tiek veidots sadarbībā ar Japānas vēstniecību, bet 19. decembra Ģimenes diena veltīta maskām un ķekatām. Ģimenes dienas LNVM rīkos arī 2010. gadā. Sīkāka informācija sekos. Bērniem domātus tematiskus pasākumus par dažādām ar vēsturi saistītām tēmām muzejs organizējis kā 2007., tā 2008. gadā. Apmeklētības ziņā vislielāko interesi piedzīvoja sveču liešanas un Lieldienu pasākums, un bruņiniekiem veltītā norise,. „Amatu dienu” cikls, kurā bērni varēja praktiski līdzdarboties seno latviešu amatu prasmju apguvē, arī kļuva ļoti populārs.    „Latvija Brīvības cīņu laikā. 1918. – 1921.”
Š. g. 7. oktobrī, plkst. 15.00, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Rīgas pilī Valsts prezidents Valdis Zatlers atklāJA jaunu izstādi, kas raksturo notikumus laikmetu periodā no Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī līdz 1921. gada 26. janvārim, kad pēc lielvalstu lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšana. Izstāde veidota divās daļās. Viena daļa sagatavota mobilā formātā un vēlāk tiks izstādīta arī citos Latvijas muzejos, kultūras namos un skolās. Otra daļa sastāv no priekšmetiem un būs aplūkojama tikai LNVM. Abas izstādes daļas vienuviet Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā apskatāmas no 7. oktobra līdz 15. novembrim, bet ceļojošais izstādes stends līdz 22. novembrim. Kā laika liecība izstādē dominēs fotomateriāls – eksponēts ap 200 vēsturisku fotogrāfiju un dokumentu, kuru lielākā daļa plašai sabiedrībai līdz šim nav zināma. LNVM apskatei būs izlikti arī unikāli krājuma priekšmeti, piemēram, ordeņu, pastmarku un nozīmju projektu skices, kuras savulaik veidojuši latviešu mākslinieki Ansis Cīrulis, Konrāds Ubāns, Romāns Suta, vienīgā mūsdienās zināmā ieejas karte uz Latvijas Proklamēšanas aktu Latviešu Operā (tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī), u.c.. Izstādes mērķis ir atainot Latvijas valsts veidošanos, Brīvības cīņu svarīgākos notikumus (armijas izveidi, cīņas pret lieliniekiem, Cēsu kaujas, bermontiādi), bēgļu atgriešanos no Krievijas, kara postījumus, Latvijas naudas ieviešanu, izglītības un kultūras dzīvi un ikdienu. Izstādes veidotāji vēlējās ne vien izcelt Latvijas armijas, Brīvības cīņu un Lāčplēša Kara ordeņa 90 gadu jubileju, bet radīt kopainu par Latvijas valsts sākotni – vienu no vissarežģītākajiem posmiem Latvijas vēsturē. Šis laikmeta vispārinājums arī ir izstādes lielākā vērtība. 11. novembrī izstādi papildinās vienīgais zināmais Lāčplēša Kara ordeņa pilns komplekts, ko LNVM tradicionāli izstāda savās telpās Rīgas pilī tikai reizi gadā – Lāčplēša dienā. Šogad to varēs apskatīt arī vidzemnieki - 13. novembrī ordeņa komplekts būs apskatāms Cēsu vēstures un mākslas muzejā. Izstādes darba grupa: LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā un projekta vadītāja Irīna Zeibārte (2009. gadā saņēma Kultūras ministrijas Gada balvu par grāmatas – fotoalbuma ,,90 Latvijas gadi” projekta koordinēšanu un sekmīgu realizāciju), vēsturnieki Aija Jansone, Inta Robežniece un Toms Ķikuts. Izstādes mākslinieks - Ģirts Boronovskis. Izstādes „Latvija Brīvības cīņu laikā 1918. – 1921.” ceļojošā daļa būs apskatāma arī Vidzemē, Cēsu vēstures un mākslas muzejā (no 27. novembra līdz 17. janvārim), Kurzemē – Skrundas kultūras namā (no 29. janvāra līdz 12. februārim).  Latvijas Nacionālais vēstures muzejs laiž klajā rakstu krājumu „TAUTAS LIETIŠĶĀ MĀKSLA LATVIJĀ” 2009. gada 9. septembrī notika LNVM izdevuma „TAUTAS LIETIŠĶĀ MĀKSLA LATVIJĀ” atvēršanas sarīkojums. Pirms diviem gadiem muzeja rīkotajā zinātniskajā konferencē „Tautas lietišķā māksla Latvijā no 20. gadsimta vidus līdz mūsdienām” nolasītie speciālistu un pētnieku referāti apkopoti vienā krājumā. LNVM zinātnisko konferenču materiālus tradicionāli piemēro grāmatas formātam un saturam un izdod tematisku rakstu krājumu, kas pieejams plašākai sabiedrībai. Jaunākajā muzeja zinātnisko rakstu krājumā iekļautie raksti atspoguļo tautas lietišķās mākslas daudzšķautņaino būtību un apliecina daudzpusīgu skatījumu uz šo jomu. Rakstos risināti teorētiski jautājumi, atainota procesu vēsture, saskarsme ar laikmeta liecībām un tradīciju dzīvotspēju. Katra norise un darbs sākas ar cilvēku. Autori stāsta arī par cilvēkiem, kas radīja tautas lietišķās mākslas darbus, sekmēja šīs nozares pastāvēšanu un attīstību Latvijā laika posmā no 20. gadsimta vidus līdz mūsdienām. Krājumu papildina bagātīgs ilustratīvais materiāls. Izdevuma „TAUTAS LIETIŠĶĀ MĀKSLA LATVIJĀ” sastādītāja ir LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Ilze Ziņģīte. Autoritatīvā latviešu etnogrāfijas speciāliste ir arī LNVM apjomīgā izdevuma ,,Latviešu tautas tērpi" trīs sējumu līdzautore, darbojusies kā lektore ,,Folkloras skolā" (1994-2007), vairakkārt iekļauta Dziesmu svētku un folkloras festivālu tautas tērpu žūriju komisijā Krājuma rakstu autori: Arnis Radiņš, Dr. hist., v/a Latvijas Nacionālais vēstures muzejs direktors, Saulvedis Cimermanis, LZA īstenais loceklis, Ilze Ziņģīte, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Linda Rubena, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, Aija Jansone, Dr. hist., LU Vēstures institūts, Velta Raudzepa, Mg. art., Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Ilga Apine, Dr. habil. hist., LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Ojārs Spārītis, Dr. habil art., Latvijas Mākslas akadēmija, Leonīds Petrovs, mākslinieks dekorators, Andris Ušpelis, TLMS „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”, Daina Kraukle, Mg., art., Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Ārija Vītoliņa, Mg. sociālajā darbā, tekstilmāksliniece, biedrība „Rīgas pilsētas „Rūpju bērns””, Elīna Apsīte, Mg. phil., Latvijas Lauksaimniecības universitāte. „TAUTAS LIETIŠĶĀ MĀKSLA LATVIJĀ” ir LNVM rakstu 15. izdevums. Publikācijas sērijā "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti" iznāk kopš 1962. gada un aptver arheoloģiju, antropoloģiju, etnogrāfiju un numismātiku. Rakstu krājums sagatavots izdošanai un izdots apgādā „Valters un Rapa” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. To varēs iegādāties Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Papildinformācija: Ilze Jākobsone, tel. 67221357 info@history-museum.lv  Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izdos rakstu krājumu par kuršiem Š. g. 18. februārī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī notika rakstu krājuma „Pētījumi kuršu senatnē” atvēršana. Rakstu krājums ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja 2008. gada 7. un 8. februārī organizētās starptautiskās zinātniskās konferences „Kurši senatnē” materiālu apkopojums. Konferencē piedalījās vadošie kuršu pētnieki no Latvijas, Lietuvas un Vācijas. Referātos skarto tēmu loks aptvēra agro un vidējo dzelzs laikmetu, pilskalnu un kapulauku pētījumus, kuršu vēstures problēmas Baltijas jūras reģiona vēstures ietvaros, atsevišķu senlietu vai senlietu grupu analīzi. Ar šo izdevumu tiek noslēgts 12 gadu garumā īstenotais projekts „Latviešu saknes”, kura ietvaros LNVM sadarbībā ar Lietuvas Nacionālo muzeju veidojis izstādes un izdevis vairākas grāmatas, kā arī tematisku avīzi vidusskolēniem, veltītu tagadējās Latvijas teritorijas dzelzs laikmeta iedzīvotājiem - sēļiem, latgaļiem, lībiešiem, zemgaļiem un kuršiem. Kurši dzelzs laikmetā bija viena no lielākajām baltu maztautām, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemi un Lietuvas ziemeļrietumu daļu. To savdabīgā un krāšņā materiālā kultūra vēl nav pilnīgi izpētīta. Senākās rakstītās liecības par kuršiem ir no 9. gadsimta. Galvenais avots kuršu pētniecībā ir arheoloģijas materiāli, mazāk - valodniecības un vēstures dotumi. Ar šo krājumu publiskajā apritē nonāk daļa veikto pētījumu rezultātu. Krājumā ievietotie raksti aptver hronoloģiski plašu laika posmu – no agrā dzelzs laikmeta, kad var runāt par pirmkuršiem (protokuršiem), līdz 15. gadsimtam, kad kuršus vēl min rakstītie avoti un to apbedījumi identificējami arheoloģiskajā materiālā. Rakstos paustas daudzas jaunas atziņas par kuršu un Baltijas somu, kā arī kuršu un skandināvu attiecībām. Publicēti senāk (Anduļu kapulauks) un nesen veikto (Padures Beltu pilskalns) arheoloģisko izrakumu rezultāti. Virkne rakstu veltīta atsevišķām senlietu kategorijām, ornamenta izpētei, tekstiliju, tirdzniecisko sakaru, apbedīšanas tradīciju, militāri politisko un citu jautājumu analīze. Izdevumu papildina bagāts ilustratīvais materiāls. "Pētījumi kuršu senatnē" ir četrpadsmitais muzeja rakstu krājums, izdots 500 eks. tirāžā, un iegādājams muzejā. Tā sastādītājs – Vitolds Muižnieks. Autori – LNVM arheologi Ingrīda Virse, Vitolds Muižnieks, Normunds Jērums, Artūrs Tomsons, Baiba Vaska, Irita Žeiere, Latvijas Universitātes Vēstures un filosofijas faktultātes profesors Andrejs Vasks un docents Andris Šnē, LU Vēstures institūra speciāliste Dagnija Svarāne, Lietuvas Nacionālā muzeja arheologi Gintautas Zabela, Audrone Bliujiene, vācu arheoloģe Kristīne Reiha. Publikācijas sērijā "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti" iznāk kopš 1962. gada un aptver arheoloģiju, antropoloģiju, etnogrāfiju un folkloristiku. Savukārt populārzinātnisku grāmatu „Kurši senatnē”, kurā šīs maztautas vēsture izstāstīta latviešu un angļu valodā, LNVM izdeva jau aizvadītā gada rudenī, paralēli sagatavojot izstādi ar tādu pašu nosaukumu, ko 2008. gada 19. novembrī atklāja Lietuvas Nacionālajā muzejā un kas bija lielākais Latvijas valsts 90 gadu jubilejas pasākums kaimiņvalstī Lietuvā. Papildinformācija: Ilze Jākobsone Tel. 67221357 info@history-museum.lv  Leģendārā arheologa Jāņa Apala
ceļvedi par Āraišu muzejparku Š.g. 18. decembrī, plkst. 15.00, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā notiks ceļveža "Āraišu arheoloģiskais muzejparks" atvēršana. Tās autors - Dr. hist., Dr. hist. h. c. Jānis Apals ir viena no Latvijas arheoloģijas dzīvajām leģendām, viņa vārds un mūža darbs saistās ar Āraišu ezerā un tā apkaimē veiktajiem pētniecības darbiem, arī ar šodien plaši zināmo Āraišu ezerpils rekonstrukciju. Izmantojot iespējas, ko sniedza savulaik novatoriskās zemūdens arheoloģijas metodes, Jāņa Apala vadībā 1965.-1969. un 1975.-1979. gados Cēsu rajona Āraišos tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kuros ieguva ap 2000 senlietu – liecības, kas apstiprināja hipotēzi, ka Āraiši 9. - 11. gs bijusi latgaļu apdzīvota vieta. 1980. gadā tika uzsākta ezerpils rekonstrukcija, kas veicināja Āraišu ezerpils kā populāra un iecienīta, unikāla kultūrvēsturiska objekta tālāku izveidi un attīstību. Āraišu ezerpils komplekss kļuva par vienu no iecienītākajiem tūrisma objektiem Latvijā gan pašmāju, gan ārzemju tūristu vidū (ap 35 000 apmeklētāju sezonā). Kopš 2008. gada Āraišu arheoloģiskais muzejparks ir VA "Latvijas Nacionālais vēstures muzejs" struktūrvienība. Ceļvedī "Āraišu arheoloģiskais muzejparks" 98 lpp. ietverts Āraišu arheoloģiskā muzejparka objektu raksturojums un to izpētes vēsture, Āraišu ezerpils celtniecības procesa rekonstruētais apraksts, tās iemītnieku ikdienas dzīves un darbības apraksts. Tekstu papildina ilustratīvais materiāls - vairāk nekā 60 attēli: zīmējumi, kuros atainota arheoloģiskā procesa gaita un muzejparka objekti, fotogrāfijas un kartes. Jānis Apals ir viens no Eiropas brīvdabas arheoloģisko muzeju apvienības dibinātājiem, arī Eiropas kultūras programmas projekta "Dzīvā arheoloģija" dalībniekiem, Āraišu Ezerpils fonda dibinātājs.  Muzejs laiž klajā tematisku avīzi „Latviešu saknes” 1996. gadā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aizsāka vērienīgu projektu „Latviešu saknes”, kura gaitā īstenotas izstādes, organizētas zinātniskās konferences un izdoti zinātniski rakstu krājumi par kuršiem, sēļiem, latgaļiem, lībiešiem un zemgaļiem. Noslēdzot šo projektu, 2008. gada rudenī muzeja speciālisti sagatavojuši skolu jaunatnei domātu tematisku izdevumu avīzes formā, apkopojot tajā informāciju un jaunākās pētnieciskās atziņas par piecām Latvijas maztautām, no kurām veidojusies latviešu tauta. Izdevumā atspoguļotas arī latviešu un lietuviešu kopējās etniskās vēstures un materiālās kultūras liecības. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš uzskata, ka tādējādi muzejs seko savai misijai un jaunajā paaudzē sekmē interesi par baltu tautu vēsturi: „Šādu izdevumu muzejs izdod pirmo reizi. Tas domāts ne tikai zināšanām, bet arī pašapziņai, lepnumam par savu vēsturi. Mūsdienu sarežģītajā pasaulē saduras globalizācijas un savu sakņu meklēšanas procesi. Tikai izglītotas, pašapzinīgas nācijas spēs atrast sev labāko ceļu nākotnes lūkojumos. To vidū jābūt arī latviešiem.” Avīze „Latviešu saknes” (tirāža 3000 eks.) ir mācību palīglīdzeklis un to saņems visu Latvijas vidusskolu vēstures skolotāji, jo tā paredzēta vēstures mācīšanas procesa bagātināšanai Izdevumu finansiāli atbalstījusi Rīgas domes IJSD Izglītības pārvalde.
Āraišu muzejparku pievieno Latvijas Nacionālājam vēstures muzejam
13.martā Kultūras ministrijā notika preses konference, kurā oficiāli tika paziņots par Āraišu arheoloģiskā muzejparka pievienošanu Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. Preses konferencē piedalījās kultūras ministre Helēna Demakova, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš un arheologi Jānis Apals, Zigrīda Apala. Papildinformācija: info@history-museum.lv
|
 |