4. FEBRUĀRĪ LATVIJAS NACIONĀLAJĀ VĒSTURES MUZEJĀ TEMATISKS PASĀKUMS SĀKUSKOLAS VECUMA BĒRNIEM „VIDUSLAIKU BRUŅINIEKI”

SKOLĒNI SAGATAVOJUŠI VIDEO STĀSTUS UN INTERVIJAS PARTREŠO ATMODU UN AKTĪVIEM CILVĒKIEM

  
28.-29. janvārī ar video montēšanas nodarbību Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RSEBAA) audiovizuālajā centrā noslēdzās skolēnu darbs pie Trešajai Atmodai un sabiedrības līdzdalībai veltītām video intervijām Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) starptautiskā projekta „Apaļais galds” ietvaros.
2011. gada decembrī skolēnus darbam ar video tehniku un montāžas programmām mēnesi apmācīja projekta partneri Tiziano Project no Losandželosas, ASV.
Kopumā Rīgas Kultūru vidusskolas, Rīgas 10. vidusskolas un Lizuma vidusskolas skolēni, kuri piedalās projektā, sagatavojuši vairāk kā piecdesmit dažāda formāta un ilguma video stāstus un intervijas ar Trešās Atmodas laikabiedriem vai mūsdienās sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kuri pārstāv dažādus politiskos uzskatus, vecumu un tautības.
Februārī un martā projekta dalībskolu skolēni rīkos neformālas tikšanās reizes intervētajiem cilvēkiem. Pasākumu mērķis ir veicināt dialogu un dalīšanos atmiņās par Trešās Atmodas notikumiem, cilvēku atšķirīgo motivāciju un viedokļiem, kā arī sabiedrības aktivitāti mūsdienās.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja projekta partneri ir Nacionālais Konstitūcijas centrs Filadelfijā, ASV. Arī ASV projektā darbojas vidusskolēni, kuri līdzīgā veidā paralēli pēta atšķirīgo pilsētas kopienu vēsturi un mūsdienu aktivitātes. Abu valstu skolēni ar iegūto pieredzi dalās sociālajos tīklos, kā arī organizējot video zvanus. 2012. gada aprīlī un maijā notiks arī abu valstu skolēnu apmaiņas vizītes.
Skolēnu sagatavotos video materiālus iecerēts ievietot jaunveidojamajā projekta mājas lapā internetā, lai veicinātu izpratni par pilsoniski aktīvas sabiedrības nozīmi un spēku, kā arī atšķirīgo vēsturisko pieredzi. Muzejs iecerējis šos materiālus nākotnē izmantot arī izstāžu darbā.
Atgādinām, ka „Apaļais galds” ir LNVM un Nacionālā Konstitūcijas centra (Filadelfija, ASV) sadarbības projekts, kas 2011.–2012. gadā norisinās Amerikas Muzeju asociācijas administrētās un ASV Valsts departamenta finansētās programmas Museums & Community Collaborations Abroad (MCCA) ietvaros. Projektu Latvijā atbalsta arī ASV vēstniecība Latvijā.

LATVIJAS NACIONĀLAJĀ VĒSTURES MUZEJĀ APSKATĀMA TLMS „ROTA” DARBU IZSTĀDE

No 28. janvāra līdz 4. martam Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) IR aplūkojama Tautas Lietišķās mākslas studijas „Rota” darinājumu izstāde „Atspulgi”.

Teju pusgadsimtu pastāvējušās studijas šodienas dalībnieces tajā rādīs savu pēdējo gadu veikumu - gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem 2008. gadā, austi dažādu novadu tautas tērpu brunči, veidoti tekstiliju ansambļi un rokdarbi, tostarp ar rožu motīviem, pētīta etnogrāfisko segu nozīme mūsdienu interjerā un veselīga miega veicināšanā.

Latviešu identitāte rakstos un krāsās iemūžināta etnogrāfijā. Tā arvien ir aktuāla, moderna, saistoša arī mūsdienās. Izstādē aplūkojamie darbi nav muzeju kolekciju darbu kopijas, bet tajos spoguļojas senās zināšanas un krāsu, rakstu izjūta, kas aizgūta no agrāko paaudžu darinājumiem.

Izstādes vide veidota Latvijas lauku sētas stilistikā un ataino gadskārtu svētkus. Savus darbus izrādīs arī „Rotas” draugi - TLMS „Vācelīte” un VEF Kultūras pils TLMS “Māra” dalībnieki .

Vārdkopa „tautas lietišķā māksla” plašākā lietojumā ienāca padomju laikā, kad amatniecība tās klasiskajā izpratnē bija ar likumu stingri ierobežota. Māksla bija atļauta. Tad kultūras darbinieki šo nosaukumu izmantoja kā „jumtu”, zem kura atļāvās darbības, kas saistītas ar tradīciju kopšanu, amatniecību un daiļamatniecību u. c. Jēdzieniskajā interpretācijā akcentu lika uz jaunradi. (Jansone, A. Tautas lietišķās mākslas virzība 20. gs. otrajā pusē. Grām.: LNVM rakstu krājums Nr. 15, Ziņģīte, I. (sast.) „Tautas lietišķā māksla Latvijā. Šodiena. Pieredze. Rītdiena”. 50. lpp.) 

Lai padomju okupācijas apstākļos tautas mākslā nepārtrūktu kultūrvēsturiskā pēctecība, 20. gs. 50.-60. gadu mijā visā Latvijā veidojās dažādu nozaru tautas mākslas pulciņi. TLMS “Rota” vēsture aizsākās 1964. gadā, kad to dibināja kā Rīgas 99. namu pārvaldes rokdarbnieču pulciņu. “Rotā” apvienojās audējas, rokdarbnieces, pinēji un rotkaļi. Laika gaitā izveidojās plašs kolektīvs, 1971. gadā „Rotai” piešķīra Tautas lietišķās mākslas studijas statusu. Ik gadu “Rota” rīko tematiskas izstādes. Reizi piecos gados tiek rīkota jubilejas izstāde.

Pašlaik studijā darbojas 38 dažādu profesiju un vecumu dalībnieki. Tajā galvenokārt var apgūt aušanas prasmes un visdažādākās rokdarbu tehnikas. Studijā dalībnieki var iesaistīties pēc divu gadu kursu pabeigšanas. To laikā apgūst aušanas iemaņas, kompozīcijas pamatus, krāsu mācību un dažādas rokdarbu prasmes, bet amata meistarību slīpē daudzu gadu garumā.

LNVM zinnesis 2012 janvaris

TURPINĀS SADARBĪBAS PROJEKTS „APAĻAIS GALDS”.

Piedāvājam apskatīties vienu no skolēnu veidotajiem audio slaidšoviem „One man's story remembering the road to Latvian independence during the Third Awakening”. (Video: Toms Dzenis / The Tiziano Project) - Regaining the Latvian Independence
www.youtube.com

LNVM_zinnesis_2011_decembris

JAUNA GRĀMATA PAR LATVIJAS ARHEOLOĢISKAJĀM SENLIETĀM VĀCIJĀ.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā iznākusi arheoloģes, Dr. hist. Ingrīdas
Līgas Virses grāmata "Latvijas arheoloģisko senlietu kolekcijas Vācijas muzejos”.
Vācijas muzejos (Aizvēstures muzejā Berlīnē, Romiešu-ģermāņu centrālajā muzejs Maincā,
Ģermāņu nacionālajā muzejā Nirnbergā, Arheoloģijas muzejā Šlēzvigā) jau kopš 19. gs. otrās puses krājušās arheoloģiskās senlietas no Latvijas. Tie bijuši gan muzeju iepirkumi, gan dāvinājumi.
Sākotnēji to skaits ievērojami pārsniedza 1000 vienību, bet lielu postu kolekcijām nodarīja
Otrais pasaules karš. Līdz mūsdienām saglabājušās nedaudz vairāk kā 300 senlietas.
Grāmatā sniegtas ziņas par šo kolekciju izveides vēsturi, par pieminekļiem,  no kurienes tās nākušas (arhīva norādes, kolekciju numuri u.c.), bet plašāk aprakstītas tikai tās senlietas, kuras reāli atrodas muzeju krātuvēs. Tā ir avotu publikācija, kuras mērķis ir padarīt pieejamu
Latvijas pētniekiem arī šo Latvijas arheoloģiskā materiāla daļu.
Grāmatas iznākšanu sekmēja Latvijas Arheologu biedrība.
Valsts Kultūrkapitāla fonds grāmatas sagatavošanu atbalstījis ar 1800 Ls.

"2011.GADA LĀČPLĒŠA DIENAS GALVENĀS NORISES LATVIJAS NACIONĀLAJĀ VĒSTURES MUZEJĀ"

LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS LAIDIS KLAJĀ KALENDĀRU 2012. GADAM

    

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) sadarbībā ar Latvijas suvenīru veidotāju apvienību NicePlace laidis klajā ilustrētu sienas kalendāru 2012. gadam.

MUZEJS UZSĀK SADARBĪBAS PROJEKTU AR NACIONĀLO KONSTITŪCIJAS CENTRU FILADELFIJĀ(ASV).
Apstiprināts Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) un Nacionālā Konstitūcijas centra Filadelfijā(ASV) projekts par pilsoniskās līdzdalības nozīmi pagātnē un mūsdienās

Muzejs kopā ar Nacionālo Konstitūcijas centru Filadelfijā ieguvis finansējumu, lai realizētu kopīgu projektu „Apaļais galds”. Projektu finansē ASV Valsts departaments, to administrē Amerikas Muzeju asociācija, kas izveidojusi īpašu programmu muzeju starptautiskās sadarbības veicināšanai (MCCA, Museums&Community Collaborations Abroad). Programmas uzdevums ir veicināt muzeju un sabiedrības savstarpēju komunikāciju. Kopumā projekta īstenošanai piešķirti vairāk kā 145 000 ASV dolāru. Projekta ieviešanai Latvijā muzejam atbalstu sniedz arī ASV vēstniecība Latvijā.

Projekta mērķis ir veicināt izpratni par pilsoniskās līdzdalības nozīmi pagātnē un mūsdienās, rosināt dažādu etnisko grupu un kultūru dialogu. Gan Latvijā, gan ASV muzeji aktīvi sadarbosies ar vidusskolām un skolēni paralēli veiks līdzīgas aktivitātes abās valstīs.

Latvijā tiks pētīta neatkarības atjaunošanas pieredze kā pasaules mēroga piemērs pilsonisku aktivitāšu un nevardarbīgas pretošanās spēkam, kā arī tas, kā bijušo Atmodas aktīvistu un laikabiedru attieksme pret politiskajiem procesiem un pilsonisko līdzdalību ir mainījusies aizvadīto divdesmit neatkarības gadu laikā.
Skolēni no mācību iestādēm ar dažādām mācību valodām Rīgā un ārpus galvaspilsētas, uzrunās Latvijas neatkarības atjaunošanas laikabiedrus, lai ierakstītu intervijas, aicinātu tos uz neformālām tikšanās reizēm. Projektā kā LNVM partneri iesaistīsies Rīgas Kultūru vidusskola, Rīgas10. vidusskola un Lizuma vidusskola Gulbenes novadā.

Lai parādītu, ka pilsoniskā līdzdalība nav aktualitāte tikai vēsturisku pārmaiņu laikos, skolēni plānos un īstenos arī nelielus brīvprātīgus palīdzības projektus, piemēram, talkas piemiņas vietās. 2012. gada pavasarī gan ASV, gan Latvijas skolēni dosies braucienā pie saviem projekta partneriem, lai projekta noslēgumā sagatavotu dokumentālu video materiālu, kas atspoguļotu pilsoniskās līdzdalības nozīmi gan vēsturiskā, gan mūsdienu sabiedrības kontekstā abās projekta dalībvalstīs.

Projekta noslēgumā 2012. gada jūnijā tiks prezentēta skolēnu sagatavotā dokumentālā filma, kā arī izstāde. Projekta laikā arī tiks izveidots jauns tiešsaistes resurss – „pastkaste” un diskusiju vieta, kurā abu valstu skolēni ievietos savus sagatavotos materiālus par projekta tēmu.
Lai saņemtu papildus informāciju, lūdzu, sazinieties ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, projektavadītāju Vēstures departamenta pētnieku Tomu Ķikutu.
Tālrunis:67356086
E-pasts:toms.kikuts@history-museum.lv

LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS IZDEVIS GRĀMATU PAR LAUKSAIMNIECĪBU IZSTĀŽU UN BIEDRĪBAS MEDAĻĀM.

Sērijā „Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti” izdota LNVM Vēstures departamenta Faleristikas un medaļu kolekciju glabātājas Laimas Grīnbergas grāmata „Par centību. Lauksaimniecības izstāžu un biedrību medaļas un nozīmes Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijā”.
Izdevuma kataloga daļā apkopotas 347 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja medaļu un faleristikas krājuma vienības - zemkopības un lauksaimniecības biedrību, putnkopības un dārzkopības biedrību, valsts, guberņu un vietēja rakstura lauksaimniecības izstāžu medaļas, žetoni un nozīmes. Tās aptver laika posmu no 18. gs. beigām līdz 1940. gadam.
Grāmatā analizēti Krievijas, Baltijas guberņu un Latvijas Republikas lauksaimniecības izstāžu un biedrību attīstības procesi un arī to apbalvojumu medaļu izveidošanās vēsture.
Tās autore Laima Grīnberga norāda, ka „grāmata ir kā pateicība visiem darbarūķiem, kas nenogurstošā darbā attīstīja un veidoja Latvijas lauksaimniecību. Pirmie iestādītie augļu kociņi, kas vēlāk veidoja auglīgus augļu dārzus, pirmie sugas lopi, kuri Latvijas Republikas laikā tika ierakstīti ciltsgrāmatā, savādie sakņaugi, kas sākumā bija pazīstami tikai muižas siltumnīcās, bet vēlāk ar prasmi tika ieaudzēti arī zemnieku saimniecībās, tā visa pamatā ir neatlaidīgs zemkopju, dārzkopju un lopu audzētāju darbs, bieži uzreiz nepamanāms un neatzīts, bet nākamajās paaudzēs turpināts un attīstīts.”
Līdz Pirmajam pasaules karam Latvijā veidojās daudz dažādu biedrību. Īpaši izteikts šis process bija lauku rajonos. Lielākā daļa biedrību bija saistītas ar lauksaimniecību, ar cilvēku izglītošanu, lai varētu ātrāk un efektīvāk ieviest dzīvē visu jauno, ko nesa katrs laikmets. Viens no zemkopības biedrību uzdevumiem bija organizēt izstādes. Kā godalgu šajās izstādēs varēja saņemt naudas prēmiju, medaļu vai dažādas materiālas balvas. Šādu izstāžu prakse Latvijā aizsākās 1838. gadā, bet pirmā lopu apskate notika Kuldīgā 1843. gadā, un to organizēja pēc dalībnieku sastāva vāciskā Kuldīgas lauksaimniecības biedrība.
Pirmā lauksaimniecības biedrība – Ķeizariskā Vidzemes ekonomiskā un vispārējā sabiedrība - nodibinājās 1792. gadā, un veidoja ap sevi saistītas „zaru biedrības” Latvijas laukos. Pirmā neatkarīgā latviešu mazgruntnieku zemkopības biedrība nodibinājās tikai 1886. gadā.
Arī Latvijas Republikas laikā 20. gadsimta 20.-30. gados bija vērojama liela biedrību aktivitāte. To darbības loks bija plašs: priekšlasījumi, labdarības pasākumi, teātra izrādes, biedru vakari, zaļumballes, darba sacensības un izstādes. Visus šos procesus pārraudzīja Latvijas Republikas Zemkopības ministrija un centrālbiedrības, nodrošinot apbalvošanu izstādēs un darba sacīkstēs. Tajās varēja saņemt Zemkopības ministrijas, Lauksaimniecības kameras, centrālbiedrību, lauksaimniecības biedrību vai speciāli konkrētai izstādei veltītas medaļas, kā arī atzinības rakstus un I, II un III šķiras diplomus.
Grāmatā atrodams no 1838. gada līdz 1940. gadam Latvijā notikušo izstāžu, apskašu un darba sacensību saraksts. Tas sniedz apkopojošu informāciju par lauksaimniecības biedrību aktivitātēm novados. Šis uzziņu materiāls ļaus Latvijas vēstures izpētes procesā ieskatīties ne tikai vēsturniekiem un muzeju darbiniekiem, bet arī novadpētniekiem un dzimtu vēstures pētniekiem.
Darbs bagātīgi papildināts ar pielikumiem un foto attēliem no LNVM Vēstures departamenta foto materiālu kolekcijām un materiāliem no Latvijas Valsts vēstures arhīva.
Grāmata „Par centību. Lauksaimniecības izstāžu un biedrību medaļas un nozīmes Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijā” ir pēc skaita septiņpadsmitais muzeja rakstu izdevums. Sērijā „Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti” zinātniskas publikācijas par arheoloģiju, antropoloģiju, etnogrāfiju un folkloristiku tiek laistas klajā kopš 1962. gada.
Jauno izdevumu iespējams iegādāties Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rīgas pils 3. stāvā. Muzeja darba laiki: otrdienās - svētdienās no 10.00 līdz 17.00, trešdienās no 10.00 līdz 18.00. Pirmdienās muzejs apmeklētājiem slēgts.
Papildu informācija:
Laima Grīnberga, LNVM Vēstures departamenta Faleristikas un medaļu kolekciju glabātāja
Tel. 67356087
E pasts: moneta@history-museum.lv 
www.lnvm.lv 

ĀRAIŠU SVĒTKI AIZVADĪTI.

    
Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā 30. jūlijā veiksmīgi noritēja Āraišu svētki „Eksperiments un rekonstrukcija arheoloģijā. Veltījums Jāņa Apala piemiņai” .
Āraišu svētki jau tradicionāli ir galvenais sezonas pasākums Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā. Atgādināsim, ka 2009. gada svētku tēma bija „Latviešu saknes”, 2010. gadā –„Mīti un patiesība Latvijas arheoloģijā”.
Svētku programmas ietvaros tika atklāta piemiņas vieta šogad mūžībā aizgājušajam Āraišu ezerpils atklājējam uzveidotājam arheologam Dr. hist. Jānim Apalam. LNVM arheologiem un viņu kolēģiem, darbojoties Āraišos Latvijas arheologu biedrības plenēra ietvaros visu pirmssvētku nedēļu, izdevās realizēt ieplānotās rekonstrukcijas – izveidot mezolīta laikmeta slieteni un divas jaunas māla krāsnis ezerpils mājiņās. Tradicionāli saturīgi bija arheologu lasījumi. Svētku ietvaros tika prezentēta rotkaļa D. Kalniņa grāmata „The Latgallian Treasures”. Visas dienas garumā vēsturiskās kopas „apdzīvoja” gan ezerpili, gan akmens un bronzas laikmetu mājokļu rekonstrukcijas.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pateicas par atbalstu svētku sagatavošanā un norisē Āraišu Ezerpils fondam, īpaši tā valdes priekšsēdētājai Zigrīdai Apalai, Latvijas Arheologu biedrībai un tās valdes priekšsēdētājam Jurim Urtānam, Amatas novada domei un tās priekšsēdētājai Elitai Eglītei, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fondam. Paldies par informatīvo atbalstu visiem medijiem, īpaši laikrakstam „Druva”, Radio „Klasika” un raidījumam„Kultūras rondo”.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pateicas visiem svētku dalībniekiem, atbalstītājiem un, protams, apmeklētājiem.
Muzejs ir pilns apņēmības turpināt Āraišu svētku tradīciju un nākamajiem svētkiem 2012. gada jūlijā ir izvēlējies tēmu „Karavīrs no akmens laikmeta līdz mūsdienām”, tās ietvaros turpinot rekonstrukciju politiku un cerot izveidot ezerpils aizsargbūves fragmentu, lasījumus veltot tieši ar karavīru dzīvi, kaujas taktiku un bruņojumu veltītām tēmām, kā arī piesaistīt vēsturiskās kopas.

LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS SAŅEM ZIEDOJUMU.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs jau vairakkārt saņēmis atbalstu no Taipejas pārstāvniecības Latvijā. Nupat saņemtajam ziedojumam ir konkrēts mērķis: Āraišu arheoloģiskā muzejparka galvenā objekta – 9.-10. gadsimta latgaļu apdzīvotas ezerpils –pamatklāsta un mājiņu glābšana.
Kā jau ziņots,Āraišu ezerpils kā ziemeļaustrumu Eiropas visplašāk pētītais šāda tipa arheoloģiskais piemineklis ir uz izrakumu un pētījumu rezultātiem balstīta rekonstrukcija, ko pēc daudzām izrakumu sezonām un tajās atklātajiem faktiem par seno latgaļu celtniecības tradīcijām un dzīvesveidu, kā arī atrastajām senlietām, 20. gadsimta 80. gadu beigās – 90. gadu sākumā izveidoja Āraišu ezerpils atklājējs Dr. hist. Jānis Apals (kopā ar Dz.Dribu).
Laika zobs un ik sezonas apmeklētāju skaits rada aizvien jaunus bojājumus ezerpils koka apbūvē, tie nekavējoties jālikvidē gan lai glābtu unikālu arheoloģisku objektu, gan rūpējoties par apmeklētāju ērtībām. Muzeja rīcībā esošie ierobežotie finanšu līdzekļi liedz iespēju veikt nepieciešamos koka konstrukciju labošanas un nomaiņas darbus, tādēļ no Taipejas pārstāvniecības saņemtais atbalsts, kas tiks izlietots ezerpils pamatklāsta visvairāk bojāto laukumu daļējai nomaiņai un 1-2mājiņu atjaunošanai, ir īpaši vērtīgs.
 Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pateicas Taipejas pārstāvniecībai Latvijā un tās vadītājam Deividam Vanga kungam personīgi par atbalstu. Ezerpils daļējas rekonstrukcijas darbi tiks uzsākti uzreiz pēc Āraišu svētkiem, kas notiks30. jūlijā. Svētku tēma šogad ir „Eksperiments un rekonstrukcija arheoloģijā. Veltījums Jāņa Apala piemiņai”.

IZSTĀDE „ĀRAIŠU EZERPILS. ARHEOLOĢISKIE  IZRAKUMI UN ATRADUMI”.

  
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, turpinot sadarbību ar Cēsu vēstures un mākslas muzeju, piedāvā cēsniekiem un pilsētas viesiem jaunu izstādi„Āraišu ezerpils. Arheoloģiskie izrakumi un atradumi”. Izstāde sniedz ieskatu Latvijas un Ziemeļeiropas mērogā izcila arheoloģiska pieminekļa – Āraišu ezerpils - atklāšanas un izrakumu vēsturē, kā arī dod iespēju pirmo reizi ārpusmuzeja krātuvēm aplūkot unikālas senlietas, kas iegūtas Āraišu ezerpilī arheoloģisko izrakumu laikā. Izstādes eksponēšana Cēsīs ir likumsakarīga –Āraišu arheoloģiskais muzejparks, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa, atrodas tikai 7 km attālumā no Cēsīm.
Āraišu ezerpils ir viena no desmit Latvijas ezeros atklātām latgaļu klāstu mītnēm. Āraišu ezera saliņa kā arheoloģisks piemineklis zināma jau kopš 19. gs. 70. gadiem, taču īsto Āraišu ezera klāstu mītnes raksturu noskaidroja tikai pēc tam, kad desmit arheoloģisko sezonu laikā (1965.-1969., 1975.-1979.) arheologa Jāņa Apala vadībā izpētīja ¾no apmēram 2500 m² lielās ezerpils platības, kā arī ceļu uz krastu. Izrakumos iegūtas ap 3500 senlietas, 120 restaurējami māla trauki, 106 000 trauku lauskas, ap 25 000 pārtikā lietoto dzīvnieku kauli. Āraišu ezerpils pašlaik ir pirmais plašāk pētītais šīs kategorijas piemineklis visā ziemeļaustrumu Eiropā. Izcili labi saglabājušās celtniecības paliekas ļāva izveidot zinātniski pamatotu Āraišu ezerpils rekonstrukciju dabā, atspoguļo seno latgaļu dzīvesveidu un celtniecības tradīcijas Latvijā vikingu laikmetā.
Izstādē apskatāmas unikālas senlietas –koka priekšmeti, veseli māla trauki, skandināvu zobena pogas, pavisam kopā 126priekšmeti, autentiskas liecības par 9.-10. gadsimta ezerpils iedzīvotāju –latgaļu dzīves veidu. Izstādi papildina bagātīgi fotomateriāli par izrakumu gaitu.
Izstāde ir arī neliels veltījums šogad mūžībā aizgājušā arheologa Dr.hist. Jāņa Apala piemiņai, kura mūža darbs bija Āraišu ezerpils izpēte un zinātniski pamatotas rekonstrukcijas izveidošana. Jāni Apalu varam uzskatīt par zemūdens arheoloģijas aizsācēju Latvijā, viņš bija kompetentākais senās celtniecības speciālists Latvijā un eksperimentālās arheoloģijas aizsācējs un redzamākais pārstāvis Baltijā.
Izstāde apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā no š.g. 5. jūlija līdz 30. septembrim. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja darba laiks: katru dienu no plkst.10.00 līdz 18.00; brīvdiena –pirmdiena.

IZSTĀDE „PADOMJU IKDIENAS DIZAINS”.

   
Izstāde ir atskats nesenajā pagātnē, aptverot laika periodu no 20. gs. 50. līdz 80. gadiem un iepazīstinot ar Latvijā un toreizējā Padomju Savienībā izgatavotajiem un ikdienā lietotajiem sadzīves priekšmetiem.
Nesenā pagātne šodien tiek vērtēta ar dalītām jūtām. Izstādes veidotāji aicina ar laika distanci un varbūt pat ar smaidu paskatīties uz toreiz ikdienā sastopamām lietām, kas daudziem ir labi zināmas. Ienākot izstādē, apmeklētāji nokļūs improvizētā Rīgas ielā ar veikaliem, kuru skatlogos, sekojot desmitgadēm, varēs redzēt, kā mainās preces un to iesaiņojumi, mode un aksesuāri. Eksponētie priekšmeti liks atcerēties pirmo ģimenē nopirkto putekļu sūcēju un mikseri, kuru forma atgādināja kosmosa raķeti vai sputņiku, jo arī sadzīves priekšmetiem bija jāpopularizē Padomju Savienības sasniegumi kosmosa iekarošanas jomā. 21.gadsimtā par muzeja eksponātiem ir kļuvuši pirmie VEF un Rīgas radiorūpnīcā izgatavotie mazgabarīta radiouztvērēji ar šodien aizmirstiem nosaukumiem„Gauja”, „Orbīta”, „Banga” un „Spīdola”, kuri izcēlās gan ar Ādolfa Irbītes veidoto dizainu, gan ar progresīvu tehnisko risinājumu.
Par raksturīgu 60. un70. gadu Rīgas tēla iezīmi kļuva mākslinieku veidotie lielāko veikalu skatlogu noformējumi. Redzamais noteikti atsauks atmiņā gan Rīgas Centrālā universālveikala, gan laikmeta leģendas - veikala „Sakta” skatlogus. Retais vairs atminas parfimērijas veikalu K. Barona ielā iepretī Leļļu teātrim, bet izstādē to atgādinās skatlogs un iecienītās „Dzintara” smaržas. Noteikti ir jāpiemin „Rīgas ceriņi” un „Zīlīte” – nosaukumi, kuri vairākus gadu desmitus bija plaši pazīstami Latvijas zīmoli.
Izstāde aicina iepazīt Rīgas jūrmalu sešdesmito gadu noskaņās, kad ar Rīgā ražotu elektrovilcienu pusstundas laikā varēja nokļūt līdz Dzintariem vai Bulduriem Vēl dažas minūtes, līdz klāt ir ļaužu pārpildītā pludmale, kur ir saule, vējš, „Jūras pērle” un var aplūkot arī jaunos pludmales tērpus.
Iejusties laikmeta atmosfērā noteikti palīdzēs 50.un 60. gadu stilā iekārtoti dzīvokļu interjeri.
Bagātīgi pārstāvētas virtuvē un mājsaimniecībā noderīgas lietas. Daļa no tām jau sen nodotas aizmirstībā, citas mums kalpo vēl šodien.
Latvijā izgatavotās produkcijas dizains vienmēr ir izcēlies ar savdabību. 20. gs. 50. gadu darinājumu pārspīlētā dekorativitāte un padomju simbolikas izmantošana apvienojas ar tautisku motīvu un ornamentu pielietojumu. Nenoliedzami šī laika posma dizainu ietekmēja arī 20. gs. 30. gadu tradīcijas, agrāko izstrādājumu modeļu izmantošana un veco meistaru darba prasme.
Sākot ar 20. gs. 60. gadiem, rūpniecības produkcijas tapšanā pieauga dizainera loma. Parādījās modernisma iezīmes, nebijuši materiāli gan modes industrijā, gan dizainā, sadzīves priekšmeti ieguva lakoniskas, ģeometriskas formas un minimālu stilizētu dekoru.
20. gs. 70. gadu beigas un 80. gadi –par šo laiku ir saglabājies visvairāk negatīvu atmiņu, jo padomju ekonomikas pakāpeniskā lejupslīde ietekmēja kvalitāti un tipveida plaša patēriņa produkcija tika ražota lielā skaitā, tomēr arī pat stagnācijas apstākļos Latvijas izstrādājumi bieži izcēlās ar pievilcīgu vizuālo risinājumu.
Latvijas dizaineru veikumu izstādē apliecinās VEF un Rīgas radiorūpnīcā izgatavotā radioaparatūra, „Rīgas porcelāna rūpnīcas”, „Līvānu stikla” un „Latvijas stikla”, ādas galantērijas kombināta „Somdaris”, parfimērijas un kosmētikas fabrikas „Dzintars” un fabrikas „Laima” produkcija, Rīgas moto rūpnīcā „Sarkanā Zvaigzne” ražotie mopēdi, kā arī fotoattēlos redzamie un savulaik augstu novērtētie elektriskie vilcieni, dīzeļvilcieni, tramvaja vagoni un mikroautobusi. Nozīmīgu izstādes akcentu veidos eksponētie tērpi un modes aksesuāri un kāda līdz šim mazāk popularizēta joma – suvenīri.

Anita Meinarte, izstādes „Padomju ikdienas dizains” autore,
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā

„DAUDEROS” APSKATĀMA IZSTĀDE „DIVAS DIENAS KĀRĻA ULMAŅA DZĪVĒ”.

 
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Latvijas Valsts arhīvs piedāvā jaunu izstādi par bijušo Latvijas Valsts prezidentu „Divas dienas Kārļa Ulmaņa dzīvē”. Izstāde tika atklāta 2010. gada 10. septembrī plkst. 13.00 LNVM nodaļā„Dauderi”.
Izstādes atklāšanas laikam un vietas izvēlei ir vairāki pamatojumi: 1937. – 1940. gadā „Dauderi” bija Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, septembris ir K.Ulmaņa (1877-1942) dzimšanas mēnesis.
Izstādi iniciēja arī tas, ka „Dauderi” kopš 1. janvāra iekļāvās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja struktūrā, savukārt gada sākumā Saeimā tika atrasti unikāli ar K. Ulmaņa dzīvi saistīti dokumenti – diplomātiskā pase, kas, pēc visa spriežot, bija līdzi Kārlim Ulmanim viņa pēdējā braucienā no Rīgas uz Maskavu1940. gada 22. jūlijā, Brīvības cīņu laika karaklausības apliecība un citas vēsturiskas liecības, piemēram, padomju okupācijas izveidotās valdības galvas –Augusta Kirhenšteina – 1940. gada 22. jūlijā rakstīts lūgums Latvijas ģenerālkonsulam Šveicē palīdzēt Ulmanim ''iekārtoties'' cerētajā mītnes zemē. Šīs liecības kā deponējums no Latvijas Valsts arhīva divas nedēļas kalpos par izstādes papildinājumu bijušajā K.Ulmaņa kabinetā „Dauderos”. Vēl ir skatāmi vairāki K. Ulmanim piederējuši un ar viņa darbību saistīti priekšmeti no muzeja krājuma.
Izstāde atspoguļo divas zīmīgas dienas K. Ulmaņa un Latvijas vēsturē– 1918. gada 18. novembri un 1940. gada 22. jūliju.
Neatkarības proklamēšana1918. gada 18. novembrī kļuva par latviešu tautas nacionālo, politisko, kultūras u. c. vēlmju piepildījumu. Laikā no 1918. līdz 1940. gadam sasniegtie panākumi spilgti nodemonstrēja pasaulei jaunās valsts pozitīvās potences. Šajos gados izauga paaudze, kuras dzīves pieredze un nākotnes skatījums bija izteikti patriotisks. Tieši tādēļ valstiskuma zaudēšana 1940. gada jūnijā Padomju Savienības veiktās okupācijas rezultātā Latvijas sabiedrības nospiedošajam vairākumam kļuva par personīgu traģēdiju.
Latviešu tautas atmiņā viens no galvenajiem Latvijas valstiskuma tapšanas un nostiprināšanās simboliem ir tās vairākkārtējais Ministru prezidents un pēdējais Valsts prezidents pirms padomju okupācijas Kārlis Ulmanis. Viņam bija svarīga loma kā valsts dibināšanā 1918.gada novembrī, tā arī tās bojāejā 1940. gada jūnijā–jūlijā. 1918. gada 18.novembrī, pasludinot Latvijas valstisko neatkarību, K. Ulmanis kā politiķis piedzīvoja ne tikai īslaicīgu zvaigžņu stundu, bet arī iespēju apliecināt savu vārdu un nodomu patiesumu. 1934. gada 15. maijā viņš veica valsts apvērsumu, izveidojot savu autoritāru iekārtu, tā likvidējot paša veidotās demokrātiskās valsts pamatus un vērtības. 1940. gada 22. jūlijā, atstājot Latviju un dodoties uz Maskavu, K. Ulmanis ne tikai objektīvu, bet arī subjektīvu apstākļu rezultātā bija zaudējis Latvijas valsti. Tā bija ne tikai K. Ulmaņa, bet gan visas tautas traģēdija, kuras sekas ir jūtamas joprojām.
Papildinformācija:67392229

info@history-museum.lv
www.lnvm.lv