|
MUZEJA EKSPOZĪCIJAS UN IZSTĀŽU APSKATE BEZ MAKSAS - KATRA MĒNEŠA PĒDĒJĀ SESTDIENĀ
7. JANVĀRĪ LATVIJAS NACIONĀLAJĀ VĒSTURES MUZEJĀ TEMATISKS PASĀKUMS SĀKUMSKOLAS VECUMA BĒRNIEM „KĀ DZĪVOJA SENIE ĻAUDIS”
Ar 2012. gadu muzejs reizi mēnesī atsāk rīkot tradicionālās Ģimenes dienas. Tematiskie pasākumi notiks katra mēneša pirmajā sestdienā (izņemot jūniju, jūliju, augustu) plkst. 12.00 Rīgas pils 3. stāvā. Tie domāti bērniem vecumā no sešiem līdz desmit gadiem.
Uz Ģimenes dienu pasākumiem tiek aicināti bērni vecumā no sešiem līdz desmit gadiem kopā ar vecākiem, vecvecākiem vai pavadoņiem.
7. janvāra pasākuma apmeklētāji varēs uzzināt, kā dzīvoja senie ļaudis. Nodarbības laikā aptuveni divu stundu garumā būs iespēja apskatīt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) ekspozīciju par Latvijas senvēsturi, aktīvi līdzdarboties laika līnijas veidošanā, atpazīt akmens, bronzas vai dzelzs laikmeta priekšmetus, uzlaikot seno tērpu un rotas, tā daudzpusīgi iepazīstot mūsu zemes senāko vēsturi.
Nodarbību vadīs LNVM muzejpedagogi.
Ieejas maksa ģimenei - 2 Ls.
Nākamā nodarbība plānota 4. februārī, tad Ģimenes dienas apmeklētājiem tiks piedāvāta tematiska programma „Viduslaiku bruņinieki”.
Papildu informācija:
Ilze Jākobsone, LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja
tel. 67221357
e-pasts: info@history-museum.lv
18. DECEMBRĪ LATVIJAS NACIONĀLAJS VĒSTURES MUZEJS AICINA UZ SARUNU PAR LIELVARDES JOSTU
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja svētdienu cikla „Tikšanās pilī” pasākumu ietvaros muzeja speciālisti iepazīstina ar dažādām tēmām, skarot arheoloģijas un etnogrāfijas, numismātikas un vēstures pētniecības problemātiku.
Š. g. 18. decembrī plkst. 12.00 muzejs ikvienu aicina uz sarunu „Vēlreiz par Lielvārdes jostu”. Domu apmaiņu starp speciālistu un interesentiem rīko LNVM Vēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Ilze Ziņģīte.
Neviena no latviešu tautastērpa sastāvdaļām nav piesaistījusi tik daudz uzmanības kā Lielvārdes josta. Tā iekļauta Latvijas Kultūras kanonā kā unikāla tradicionālās kultūras vērtība.
I.Ziņģīte stāstīs par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijā esošām septiņdesmit jostām - par to, kā tās darinātas un kas par tām zināms. Ikviena no jostām ir unikāla, nav divu vienādu. Rakstu daudzveidības dēļ tās joprojām raisa interesi.
Pasākuma otrajā daļā interesenti varēs uzdot jautājumus par Latvijas novadu tautastērpiem, konsultēties par tērpu sastāvdaļām, to komplektēšanu un atdarināšanu. Iepriekš vienojoties par savas intereses objektu, būs arī iespēja redzēt priekšmetus no muzeja krājuma.
Sarunas ietvaros varēs aplūkot mobilo izstādi „Patiesība par Lielvārdes jostu?” Būs arī iespēja skatīt autentiskas jostas no muzeja krājuma.
Jautājumus par Lielvārdes jostu vai tautastērpu var uzdot arī iepriekš – līdz 15. decembrim: e-pasts: ilzezingite@inbox.lv vai 13. – 15. decembrī, zvanot no 9.00 līdz 15.00, tel. 67225605, Ilzei Ziņģītei.
Pasākumi notiek Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konferenču zālē Rīgā, Pils laukumā 3, Rīgas pils 3. stāvā.
Ieejas maksa: pieaugušiem - 1.00 Ls, skolēniem, studentiem, pensionāriem - 0.50 Ls. Fotografēšana pasākuma laikā (bez zibspuldzes) 1.00 Ls.
Papildu informācija:
Ilze Ziņģīte, LNVM Vēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas vadītāja
tel. 67225605
11. DECEMBRĪ LATVIJAS NACIONĀLAJĀ VĒSTURES MUZEJĀ STĀSTĪS PAR LATVIEŠU ZIEMAS ĒDIENU SENĀKOS LAIKOS
 
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja svētdienu cikla „Tikšanās pilī” pasākumu ietvaros 11. decembrī plkst. 12.00 Mag. hist. Sanita Stinkule, LNVM Vēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas galvenā glabātāja, piedāvā stāstījumu un vizuālo materiālu par tēmu „Ko un kā latvietis ēda senāk. Ziemas ēdieni.”
Cilvēks jau izsenis mācījies iegūt sev iztikas līdzekļus no dabas. Sākotnēji pārtika no zivīm, medījumiem un dabā iegūtiem augiem – ēdamām saknēm, stiebriem, ogām un riekstiem, vēlāk iemācījās apstrādāt zemi un pieradināt lopus. Naturālā saimniecība bez lielām izmaiņām Latvijas teritorijā pastāvēja no 1. gadu tūkstoša pirms Kristus līdz pat 20. gadsimta sākumam.
Kāds bija latviešu zemnieku uzturs naturālās saimniecības laikā? Vai latvietis spēja sev nodrošināt pārtiku? Ko zemnieks pirka un ko audzēja pats? Kad sāka audzēt kartupeli, gurķi, salātus? Ko zemnieks zināja par kafiju un kas bija gardēdiens? To visu varēs uzzināt S.Stinkules priekšlasījumā.
Muzejā par draudzīgu cenu vēl iegādājami arī divi pieprasīti izdevumi par šo pašu tēmu: „Latviešu tradicionālie ēdieni. Ko un kā ēda senāk” /Sast. I. Heinola,
S. Stinkule (31 lpp., ilustrēta); un „Latviešu tradicionālā virtuve”, rakstu krājums./Sast. S. Stinkule (127 lpp., ilustrēta).
Pasākumi notiek Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konferenču zālē Rīgā, Pils laukumā 3, Rīgas pils 3. stāvā.
Ieejas maksa: pieaugušiem - 1.00 Ls, skolēniem, studentiem, pensionāriem - 0.50 Ls. Fotografēšana pasākuma laikā (bez zibspuldzes) 1.00 Ls.
Svētdienas cikla „Tikšanās pilī” nākamais priekšlasījums notiks 18. decembrī plkst. 12.00. Tēma - „Vēlreiz par Lielvārdes jostu”. Autore un vadītāja - LNVM Vēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Ilze Ziņģīte.
Papildu informācija:
Sanita Stinkule, LNVM Vēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas galvenā glabātāja
tel. 67225605
e-pasts: etno@history-museum.lv
4. DECEMBRI PRIEKŠLASIJUMS „CIMDI, ZEĶES, ZĀBACIŅI...”
 
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja svētdienu cikla „Tikšanās pilī” pasākumu ietvaros muzeja speciālisti iepazīstina ar dažādām tēmām, skarot arheoloģijas un etnogrāfijas, numismātikas un vēstures pētniecības problemātiku.
4. decembrī plkst. 12.00 interesenti bija aicināti uz priekšlasījumu par tēmu „Cimdi, zeķes, zābaciņi...”.
Kāju apaušana un roku pasargāšana no aukstuma jau senatnē bija izdzīvošanas jautājums. Lai pasargātu savu ķermeni, cilvēks iemācījās darināt apģērbu un apavus no dabā pieejamiem materiāliem. Lūku un striķu vīzes, koka tupeles un ādas pastalas mūsdienu cilvēkā interesi raisa kā priekšmeti, kas gatavoti no draudzīga un dabīga materiāla, bet latviešu zemniekam līdz 20. gadsimta sākumam tie bija parasti ikdienas apavi. Ādas kurpes un zābaki – greznība godam. Ko darīja latviešu zemnieks, lai ikdienā un goda reizēs nestaigātu plikām kājām? Lika lietā zināšanas, pacietību, roku veiklību un amata piederumus – tad saviem spēkiem varēja tikt gan pie jauna vīžu pāra, gan pastalām.
Mag. art. Initas Heinolas, LNVM Vēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas galvenās glabātājas stāstījums tika papildināts ar dokumentāliem attēliem, bija iespēja arī apskatīt īstas, autentiskas lietas, kas ilustrē šo tēmu.
Cikla „Tikšanās pilī” pasākumus apmeklēt aicināts ikviens interesents.
Ieejas maksa 1 Ls.
Decembrī notiks vēl divi cikla „Tikšanās pilī” pasākumi:
11. decembrī plkst. 12.00 LNVM Vēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas galvenās glabātājas, Mag. hist. Sanitas Stinkules lekcija „Ko un kā latvietis ēda senāk. Ziemas ēdieni”.
18. decembrī plkst. 12.00 LNVM Vēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas vadītājas Ilzes Ziņģītes lekcija „Vēlreiz par Lielvārdes jostu”.
Izvērtēšanas kritēriji; piedāvājums kas atbilst specifikācijā izvirzītajām prasībām un ar viszemāko cenu.
LATVIJAS NACIONĀLAJĀ VĒSTURES MUZEJĀ SVĒTDIEN LEKCIJA/SARUNA PAR BALTU UN LATVIEŠU ETNOĢENĒZI
Turpinot iesākto ciklu, divas reizes mēnesī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) svētdienās notiek pasākums „Tikšanās pilī”. Tā ietvaros muzeja speciālisti iepazīstina ar dažādām tēmām, skarot arheoloģijas un etnogrāfijas, numismātikas un vēstures pētniecības problemātiku.
Svētdien, 27. novembrī, muzeja Konferenču zālē LNVM Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis stāstīja par baltu un latviešu etnoģenēzi.
Tika apskatīta baltu un latviešu etnoģenēzes pētījumu vēsture, īsi raksturoti pētnieku uzskati par baltiem. Līdzšinējos pētījumos valodnieku un arheologu izpratne par baltiem ir ļoti atšķirīga. Valodnieki runā par vienotu baltu valodu izplatības areālu, bet arheologi materiālajā kultūrā nav konstatējuši vienotu baltu kultūru, un, domājams, arī nākotnē tādu nekonstatēs. Galvenā uzmanība tiks pievērsta jaunu ceļu meklējumiem - mēģinājumiem izveidot jaunu baltu un latviešu izcelsmes koncepciju, kurā baltu izcelsme skaidrota kā divu dažādu, bet radniecīgu indoeiropiešu – Piedņepras un Austrumprūsijas – etnokulturālu strāvojumu sajaukšanās un mijiedarbības process tagadējā Baltijā dažādos laikos, kuru rezultātā izveidojās balti. Latviešu izdalīšanos no kopējā baltu areāla šīs koncepcijas ietvaros skaidro ar Baltijas somu ietekmēm.Šis skatījums, iespējams, arī būs pamatā 2013. gadā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā iecerētajai izstādei par baltiem.
Cikla „Tikšanās pilī” pasākumus apmeklēt aicināts ikviens interesents. Ieejas maksa 1 Ls.
Papildu informācija:
Jānis Ciglis, LNVM Arheoloģijas departamenta vadītājs
tel. 67211269
e-pasts: janis.ciglis@history-museum.lv
LATVIJAS NACIONALAIS VĒSTURES MUZEJS KOPĀ AR SADARBĪBAS PARTNERIEM – ASV VĒSTNIECĪBU LATVIJĀ, ASV NACIONĀLO KONSTITŪCIJAS CENTRU, TIZIANO PROJECT (ASV), RĪGAS 10. VIDUSSKOLU, RĪGAS KULTŪRU VIDUSSKOLU UN LIZUMA VIDUSSKOLU - AICINAja UZ PRESES KONFERENCI.
       
Preses konferencē iepazīstināja ar LNVM, ASV Nacionāla Konstitūcijas centra un Amerikas Muzeju asociācijas kopējo projektu
Otrdien, 22. novembrī, plkst. 11.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) (Pils laukums 3, Rīgas pils 3. stāvā), ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu, notika ASV Valsts departamenta finansētā projekta „Apaļais galds” prezentācija, kura kopējās izmaksas ir 145 000 tūkstoši ASV dolāru. Projektu īstenos LNVM sadarbībā ar ASV Nacionālo Konstitūcijas centru, Tiziano Project (ASV), Rīgas 10. vidusskolu, Rīgas Kultūru vidusskolu un Lizuma vidusskolu.
Pasākuma atklāšanā uzrunas teica ASV vēstnieces vietniece Karina Maklelanda, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Lielpēters. Piedaloties ASV Nacionāla Konstitūcijas centra pārstāvjiem, Tiziano Project (ASV) un projekta partneru skolām, LNVM direktors Dr. hist. Arnis Radiņš iepazīstināja ar projekta ieviešanas norisi, aktivitātēm un projekta partneriem no ASV, kuri veiks Latvijas skolēnu apmācību, savukārt Tiziano Project grupa no ASV prezentēja atvesto tehnisko aprīkojumu projekta īstenošanai, skolēnu apmācības metodes un savu pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā, kuru pamatā ir jaunās tehnoloģijas un mediji.
Projektā „Apaļais galds” iesaistīto skolu skolēni pētīs Trešās Atmodas vēstures norises un pilsoniskās līdzdalības pieredzi, ierakstot un apstrādājot video formāta intervijas, turklāt iekļaujot vēsturiskās pieredzes, etniskās piederības, vecuma un dzīvesvietas ziņā atšķirīgus intervējamos. Īstenojot projektu, būtisks ir tajā iesaistīto dalībnieku daudzveidīgs skatījums uz neseno vēsturi. 2012. gada pavasarī gan ASV, gan Latvijas skolēni dosies braucienā pie saviem projekta partneriem, lai projekta noslēgumā sagatavotu dokumentālu video materiālu, kas atspoguļotu pilsoniskās līdzdalības nozīmi gan vēsturiskā, gan mūsdienu sabiedrības kontekstā abās projekta dalībvalstīs.
LNVM apmācīs skolas un koordinēs skolēnu darbību, tādā veidā gūstot saikni ar plašāku sabiedrības daļu, kas, pateicoties veiktajām intervijām, atstās paliekošas vēsturiskās liecības par Trešās Atmodas periodu un parādīs parāda šī brīža noskaņojumu, vienlaikus sekmējot netradicionālas pilsoniskās sabiedrības aktivitātes formas.
Skolēnu apmācību ciklu vadīs projekta ietvaros piesaistīti partneri no ASV Tiziano Project, kuriem ir pasaules līmeņa pieredze atšķirīgu sabiedrību pieredzes un problēmu dokumentēšanā, izmantojot jauno tehnoloģiju iespējas. Pilsoniskās līdzdalības pieredzes veidošanās salīdzinājums atšķirīgajās Latvijas un ASV sabiedrībās var sekmēt pārliecību par pilsoniski aktīvas sabiedrības priekšrocībām. Projekta laikā arī tiks izveidots jauns tiešsaistes resurss – „pastkaste” un diskusiju vieta, kurā abu valstu skolēni dalīsies informācijā un ievietos savus sagatavotos materiālus par projekta tēmu. 2012. gada pavasarī gan ASV, gan Latvijas skolēni dosies braucienā pie saviem projekta partneriem, lai projekta noslēgumā sagatavotu dokumentālu video materiālu, kas atspoguļotu pilsoniskās līdzdalības nozīmi gan vēsturiskā, gan mūsdienu sabiedrības kontekstā abās projekta dalībvalstīs.
Uzziņai:
Projekta „Apaļais galds” mērķis ir veicināt izpratni par pilsoniskās līdzdalības nozīmi pagātnē un mūsdienās, rosināt dažādu etnisko grupu un kultūru dialogu. Gan projekta mērķi, gan arī tā ieviešanas gaita ir inovatīvi gan Latvijas Nacionālā vēstures muzeja līdzšinējās darbības, gan arī Latvijas muzeju darba kontekstā. Projekta galvenais uzsvars ir mutvārdu vēstures izmantošana video formātā, jauni komunikācijas veidi muzeja sadarbībai ar sabiedrību. Tādējādi projektu raksturo mūsdienīga vēstures procesu dokumentēšanas prakse un uz pilsoniski aktīvu sabiedrību orientēti mērķi. Skolēni izmantos video tehniku, sociālos medijus, savukārt muzejs projekta ietvaros ievērojami paplašina savus tradicionālos mērķus un uzdevumus.
INFORMĀCIJA MEDIJIEM:
Mediji ir laipni aicināti piedalīties preses konferencē 22. novembrī plkst. 11.00, kurā uz jautājumiem atbildēs LNVM direktors Dr. hist. Arnis Radiņš, Projekta darba grupas dalībnieki no LNVM, Tiziano Project (ASV) un projekta partneru skolu pārstāvji, kā arī ASV vēstnieces vietniece Karina Maklelanda, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Lielpēters.
Papildu informācijai:
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs:
Toms Ķikuts
Projekta vadītājs, Vēstures departamenta pētnieks
Tālrunis: 67356086,
E-pasts: toms.kikuts@inbox.lv
LNVM interneta vietne: www.lnvm.lv
ASV vēstniecība Rīgā, Preses un kultūras nodaļa:
Adrese: Remtes iela 1, LV- 1510
Tālrunis: 67107291; 27700416
Mediju kontakti: AndzansR@state.gov
Interneta vietne: Riga.usembassy.gov
Sekojiet mums: Facebook.com/usembassyriga un Twitter.com/usembassyriga
LATVIJAS NACIONĀLĀ VĒSTURES MUZEJA PASĀKUMU PROGRAMMA LAČPLĒŠA DIENĀ 11.NOVEMBRĪ
Sadarbības partneri: Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Televīzijas 1. kanāls
RĪGAS PILS 3. STĀVĀ
Tikai šajā dienā no 9.00 līdz 20.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pils 3. stāvā bija apskatāma izstāde „Lāčplēša Kara ordenis”, kuras galvenais eksponāts kopš 1988. gada ir mūsdienās Latvijā vienīgais zināmais pilnais Lāčplēša Kara ordeņa komplekts - ģenerāļa Jāņa Baloža (1881-1965) apbalvojumi, kas glabājas muzeja krājumā. Izstādē atspoguļota Lāčplēša Kara ordeņa un ordeņa kavalieru biedrības vēsture.
Ieeja - bez maksas.
RĪGAS PILS PAGALMĀ (ieeja no Daugavas gātes)
Ceturto gadu pēc kārtas Rīgas pils pagalmā 11. novembra vakarā norisinājās svētku pasākums, ko kopīgi organizēja Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Valsts prezidenta kanceleja un Nacionālie bruņotie spēki.
Pils pagalma vārtus apmeklētājiem plkst. 20.00 vēra pasākuma namatēvs Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
Pasākumā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Vakara gaitā varēja klausīties Salaspils jauktā kora „Lōja”, jauktā kora „Balsis”, Salacgrīvas novada Liepupes pagasta kora „Pernigele” un Latvijas Universitātes absolventu kora „Jubilate” dziedājumu.
Uz pils sienas tika demonstrētas vēsturiskas fotogrāfijas par Brīvības cīņām un Brāļu kapu kompleksa izveidošanu.
Ikvienam bija iespēja nofotografēties vēsturiska foto uzņēmuma kolāžā. Savukārt no 20.30 pasākuma dalībniekus fotografēja Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra fotogrāfs, un jau nākamajā rītā šīs fotogrāfijas varēja lejupielādēt no Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnes Flickr: http://www.flickr.com/photos/latvijas_armija
Atbalstot Rīgas Latviešu biedrības, Nacionālās kultūras attīstības fonda valdes priekšsēdētājas Mirdzas Stirnas un LTV1 iniciatīvu, pasākuma laikā tiksa vākti ziedojumi Brāļu kapu renovācijai.
Turpat pils pagalmā varēja nosūtīt tuviniekiem un draugiem 11. novembra notikumiem veltītas Latvijas suvenīru veidotāju apvienības ,,NicePlace" pastkartes. Tā izveidojusies par jauku tradīciju, jo Lāčplēša diena ir ne tikai Brīvības cīņās kritušo kareivju piemiņas diena, bet arī Uzvaras diena, kad ļaudis viens otru apsveic svētkos. Tāpat varēja iegādāties Latvijas Nacionālā vēstures muzeja jauno kalendāru 2012. gadam ,,Latvijas dārgumi”.
Arī „NicePlace” vāca ziedojumus Brāļu kapu kompleksa galvenās sienas atjaunošanai. Pret ziedojumu varēs saņemt kādu no 8 pastkartītēm ar Cēsu bērnu zīmējumiem par tēmu „Mana Latvija”.
Jaunsargi pasākuma apmeklētājiem dalīja sarkanbaltsarkanās lentītes Latvijas valsts karoga krāsās un cienāja ar siltu tēju, ko jau otro gadu nodrošina uzņēmums „Kalniņa mammas tējas". Lai tēja būtu saldāka, Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudzes garīdznieks Pjotrs Požidajevs 11. novembra pasākumam ziedojis 40 litrus medus, bet maizes ceptuve ,,Lāči” svētku apmeklētājiem atsūtījusi savu gardo maizi.
Tāpat kā citus gadus, pagalmā varēja sildīties pie ugunskura.
Papildu informācija:
Irīna Zeibārte, LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā,
tel. 29146384
 |
 |
 |
 |
| Lāčplēša diena muzeja pagalmā 2010.gadā |
SVĒTDIEN LATVIJAS NACIONĀLAJĀ VĒSTURES MUZEJĀ STĀSTĪJA PAR ARHEOLOĢISKO LIECĪBU NOZĪMI GARĪGĀS DZĪVES NORIŠU IZPĒTĒ LATVIJĀ.
Turpinot pavasarī iesākto ciklu, divas reizes mēnesī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā svētdienā notika pasākums „Tikšanās pilī”. Tā ietvaros muzeja speciālisti stāsta par dažādām tēmām, skarot arheoloģijas un etnogrāfijas, numismātikas un vēstures pētniecības problemātiku.
30. oktobrī, plkst. 12.00, Rīgas pils 3. stāvā, Konferenču zālē, bija pirmā tikšanās ar interesentiem. Dr. hist. Vitolds Muižnieks, LNVM Arheoloģijas departamenta pētnieks, stāstīja par arheoloģisko liecību nozīmi 14. – 18. gs. iedzīvotāju garīgās dzīves norišu izpētē Latvijā.
Priekšlasījumā aplūkoja arheoloģiski pētīto 14. – 18.gs. apbedīšanas vietu materiālu citu avotu grupu – rakstīto avotu un folkloras liecību kontekstā, salīdzinot šajā laikā Rietumeiropā pastāvošo izpratni par nāvi un mirušajiem ar situāciju Latvijas teritorijā.
Mūsdienu Latvijas teritorijas viduslaiku un agro jauno laiku pamatiedzīvotāju garīgās dzīves norišu izpētē arheoloģiskais materiāls dažādu iemeslu dēļ izmatots pastarpināti un fragmentāri. Pētnieku uzmanība lielākoties bijusi pievērsta aizvēstures perioda, etnisko procesu, materiālās kultūras un ar saimniecisko dzīvi saistīto jautājumu izpētei. Arheoloģiskie pētījumi apbedīšanas vietās ļauj ielūkoties pagātnē un daudz objektīvāk izvērtēt situāciju. Izrakumos atsegtie kapi un iegūtie novērojumi ir autentiski pagātnes liecinieki, kas gadsimtu gaitā nav mainījušies. Arheoloģiskais materiāls pilnīgi neatklāj mirušo apbedīšanas rituāla gaitu, tomēr tas ļauj spriest par atsevišķām normām, kas ievērotas sagatavojot, izvadot un pieminot mirušos.
Svētdienas cikla „Tikšanās pilī” nākamie pasākumi notiks 13. novembrī un 27. novembrī.
13. novembrī plkst. 12.00 Laima Grīnberga, LNVM Vēstures departamenta Faleristikas un medaļu kolekciju glabātāja, stāstīs par apbalvojumiem Latvijas Republikā pēc neatkarības atjaunošanas, savukārt 27. novembrī plkst. 12.00 Jānis Ciglis, LNVM Arheoloģijas departamenta vadītājs, stāstīs par baltu un latviešu etnoģenēzi.
LNVM NOTIKUSI PIRMĀ NODARBĪBA SKOLĒNIEM PROJEKTĀ "APAĻAIS GALDS".
   
21. oktobrī LNVM notika pirmā Latvijas un ASV muzeju projekta „Apaļais galds” nodarbība, kurā piedalījās skolēni no Rīgas Kultūru vidusskolas, Rīgas 10. vidusskolas un Lizuma vidusskolas.
Projekta vadītājs, LNVM Vēstures departamenta pētnieks Toms Ķikuts, iepazīstināja skolēnus ar plānoto projekta norisi, muzeja partneru skolu skolēni iepazinās viens ar otru un projekta vadītājiem, kā arī noklausījās asoc. prof. Baibas Belas lekciju par mutvārdu vēstures metodoloģijas pamatiem.
Kā norādīja projekta dalībniece, Lizuma vidusskolas skolniece Una Cimdiņa, – „darba projektā netrūks un tas nebūs no vieglajiem, taču tā būs liela pieredze”.
Nākamā nodarbība muzejā skolēniem plānota 22. novembrī.
MUSEUM & COMMUNITIES COLLABORATIONS ABROAD (MCCA) 2011.–2012. GADA PROJEKTU CIKLA DALĪBNIEKU KOLOKVIJS VAŠINGTONĀ, ASV.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Nacionālā Konstitūcijas centra (Filadelfija, ASV) projekta „Apaļais galds” vadītājs Latvijā Toms Ķikuts 13.–14. oktobrī piedalījās starptautiskā kolokvijā Vašingtonā. Kopā ar ASV Valsts departamenta un Amerikas Muzeju asociācijas darbiniekiem, muzeju pārstāvji no ASV, Nigērijas, Jordānijas, Kazahstānas un citām valstīm iepazīstināja ar saviem projektiem, apsprieda to ieviešanas gaitu.
T. Ķikuts tikās arī ar projekta vadītāju no partneru institūcijas Filadelfijā, lai apspriestu plānotos skolēnu apmaiņas braucienus, projekta aktivitātes un citus jautājumus. Projekts būs jauna pieredze gan skolēniem, kuri tajā iesaistīsies, gan arī abiem muzejiem. Abu muzeju pārstāvji uzsvēra jaunu starptautiskās sadarbības veidu un sabiedrības līdzdalības nozīmi gan ASV, gan Latvijā.
Atgādinām, ka MCCA programmu finansē ASV Valsts departaments un to administrē Amerikas Muzeju asociācija.
No 1.oktobra Kirovas apgabala Vjatkā (Krievijā) brāļu Vasņecovu vārdā nosauktajā mākslas muzejā skatītājiem apskatāma ar Latvijas vēstniecības Krievijā atbalstu tapusī Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde "Latvieši Krievijā". Izstāde cikla "Latvieši pasaulē" ietvaros veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Latvijas Valsts vēstures arhīvu. Izstādē skatāmi materiāli par latviešu izceļošanu uz Krieviju 19.gs. otrajā pusē un 20.gs sākumā.
Izstādes konsultanti, tekstu un komentāru autori ir LNVM Vēstures departamenta pētnieks Toms Ķikuts, kā arī LNB grāmatniecības speciālisti Lilija Limane un Viesturs Zanders. Izstādes kuratore un vizuālās koncepcijas autore ir Velta Knikste, bet kompjūtergrafiku veidojis Gatis Buravcovs.
Izstādes apmeklētājiem papildus būs iespēja apskatīt vairāku latviešu gleznotāju mākslas darbus, kas glabājas Kirovas apgabala brāļu Vasņecovu vārdā nosauktā mākslas muzeja fondos.
Izstāde „Latvieši Krievijā” Vjatkā būs apskatāma līdz 20.oktobrim. Latvijas vēstniecība Krievijā plāno šo izstādi parādīt sabiedrībai arī citos Krievijas reģionos.
1. septembra akcija “Ģimene muzejā”
Uzsākot jauno mācību gadu, 1. septembrī, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs rīkoja akciju „Ģimene muzejā”, piedāvājot apmeklēt muzeja pamatekspozīciju, kas iepazīstina ar Latvijas vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz 20. gadsimta vidum, pastāvīgās izstādes „Nauda Latvijā gadsimtu ritumā”, „Sakrālā māksla” , „Muzeja skolas klase” un izstādi „Padomju ikdienas dizains” skolēniem bez maksas, vecākiem 1 Ls (katram pieaugušajam), vecvecākiem (pensionāriem) 0,50 Ls.
  
30. jūlijā Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā notika Āraišu svētki.
30. jūlijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00 Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā norisinājās plašai sabiedrībai domāti Āraišu svētki „Eksperiments un rekonstrukcija arheoloģijā. Veltījums Jāņa Apala piemiņai”.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, stiprinot kultūrizglītojošas tradīcijas, jau trešo gadu rīko Āraišu svētkus. Šogad svētki bija veltīti mūžībā aizgājušā arheologa Dr. hist. Jāņa Apala piemiņai, kura mūža darbs bija Āraišu ezerpils izpēte un zinātniski pamatotas rekonstrukcijas izveidošana. Jāni Apalu varam uzskatīt par zemūdens arheoloģijas aizsācēju Latvijā, viņš bija kompetentākais senās celtniecības speciālists Latvijā un eksperimentālās arheoloģijas aizsācējs un redzamākais pārstāvis Baltijā. Pasākums sākās ar piemiņas vietas atklāšanu Jānim Apalam.
Tā kā šogad svētku galvenā tēma bija eksperiments un rekonstrukcija arheoloģijā, Latvijas Nacionālā muzeja arheologi un viņu kolēģi Latvijas arheologu plenēra ietvaros jau kopš 24. jūlija gatavoja divas rekonstrukcijas, kuru atklāšana notika svētku laikā 30. jūlijā: tika iekurtas 2 jaunas dzelzs laikmeta māla krāsnis un tika prezentēta mezolīta mītnes rekonstrukcija.
Zinātniskajos lasījumos Latvijas vadošie arheologi dalījās pārdomās un pieredzē par eksperimentu un priekšmetu un objektu rekonstrukciju iespējām un attīstības perspektīvām arheoloģijā. Īpašs uzsvars tika veltīts J. Apala mūža gājumam un arheologa veikumam.
Svētku ietvaros notika rotkaļa Daumanta Kalniņa grāmatas „The Latgallian Treasures” atvēršana. Rotu meistars pirmo reizi eksperimentālās arheoloģijas vēsturē padarīja seno rotu par zinātniskās izpētes un eksperimentu objektu.
Visas dienas garumā apmeklētājiem bija iespēja līdzdarboties un vērot akmens, bronzas, dzelzs laikmetu procesus: notika akmens laikmeta priekšmetu demonstrēšana un krama apstrāde, pie bronzas laikmeta mājokļa rekonstrukcijas notika bronzas kausēšana un liešana, bija gaidāma „akmens laikmeta zupas” vārīšana… Dzīvi radošu elpu ieguva „apdzīvotās” ezerpils mājiņas, pie kurām notika aušana, vērpšana, koka priekšmetu grebšana u.c. seno amatu demonstrēšana. Notika amatnieku gadatirgus.
Mazākie apmeklētāji varēja piedalīties jauno arheologu skolā, kur iemērītos laukumos bija iespēja apgūt arheologu iemaņas, strādājot ar arheologu darbarīkiem, un darboties zīmēšanas konkursā.
Apmeklētājiem bija iespēja pielaikot viduslaiku tērpus, izveidot viduslaiku frizūras un iemācīties viduslaiku dejas soļus. Tās apmeklētājiem rādīja un mācīja „Cēsu Pils Vēsturisko Deju studija”.
Koncertus sniedza tautas vērtes kopa „Dzieti”, vīru kopa „Vilki”, Amatas novada deju kolektīvs „Amata” un akordeonists Kaspars Gulbis.
Pasākuma norises atbalstītāji bija Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Arheologu biedrība, Āraišu ezerpils fonds, Amatas novada pašvaldība, SIA „Venden”.
Āraišu arheoloģisko muzejparku veido 9.-10. gs. latgaļu nocietināta dzīves vieta – ezerpils (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un tās rekonstrukcija, 14.-17. gs. viduslaiku pilsdrupas (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas, kas izvietoti 12 ha lielā teritorijā Āraišu ezera krastā, ap 7 km no Cēsīm. Kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma to attīstīja kā Baltijā pirmo brīvdabas arheoloģisko muzeju. Citu līdzīgu muzeju vidū Eiropā Āraišu arheoloģiskais muzejparks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu urbāno vidi.
Ieejas maksa Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā:
pieaugušajiem 2.00 LVL, skolēniem, studentiem un pensionāriem 1.00 LVL, ģimenes biļete 5.00 LVL.
Papildinformācija: Agnese Ramata 64107080; 26567912
19.maijā Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja tika atklāta izstāde "Padomju ikdienas dizains"
   
   
Pateicamies visiem Muzeju nakts apmeklētājiem un aibalstītājiem Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā: Rīgas pilī, Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā un Dauderos.
                      
|
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā sestdienas cikla “Ģimene muzejā” pasākums “Veidosim savu lielo un mazo dārzu ”.
Strauji tuvojas pavasaris ar pavasara darbiem – apkārtnes sakopšanu, un dārza darbiem, rakšanu, sēšanu un stādīšanu.
16. aprīlī plkst. 12.00 Latvijas Nacionālais vēstures muzejs interesentus aicināja uz pēdējo šī gada ziemas - pavasara sezonas sestdienas cikla “Ģimene muzejā” pasākumu “Veidosim savu lielo un mazo dārzu ”.
Cikla noslēdzošais pasākums bija kā ieskaņa pavasara sējas un stādīšanas darbiem, jo tieši tagad ir pēdējais brīdis, lai iesētu podiņā sēkliņas un izaudzētu stādus, ko maijā pārstādīt lielajās dobēs.
Muzeja krājuma priekšmeti – gleznas, gravīras, trauki un citas sadzīves lietas sniedza priekšstatu par to, kādi ziedi bija iecienīti un tika audzēti Latvijas muižu un piļu dārzos.
Mazajiem interesentiem bija uzdevumi, kā, piemēram, augu sēkliņu un stādu atpazīšana un krustvārdu mīklu minēšana.
Par ģimeni šo norišu kontekstā muzejs uzskata pirmsskolas – jaunāko klašu bērnus, kurus muzeja apmeklējuma laikā pavada pieaugušie (vecāki, radinieki, draugi u.c.).
Maksa par pasākumu – 2 Ls. Ieejas biļešu cenas atbilstoši muzeja cenrādim: pieaugušajiem – 0,50 Ls; skolēniem un pensionāriem – 0,30 Ls, pirmsskolas vecuma bērniem ieeja par brīvu.
Maksa par pasākumu – neatkarīgi no apmeklētāju skaita.
Sīkāka informācija:
Tālr. 67221357
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā konference
“Izglābtais mantojums. LNVM restaurācijas darbnīcām – 80”.
15. aprīlī plkst.10.00 LNVM notika konference “Izglābtais mantojums. LNVM restaurācijas darbnīcām – 80”. Konferencē muzeja restauratori stāstīja par to, kā attīstījās un pilnveidojās restauratoru darba metodes 80 gadu garumā, kā restauratoru rokās otro dzīvību iegūst visdažādākās senlietas – tekstilijas, keram
|
