9. februārī pasākums pieaugušajiem interesentiem „Rīgas pils un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs vakar, šodien, rīt”

Pils laukums, 1890.gads

9. februārī plkst. 12.00 notika kārtējais tālākizglītības cikla pieaugušajiem „Sestdienas tikšanās pilī” pasākums. Vēstures interesentiem Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora Arņa Radiņa vadībā bijaiespēja ekspozīcijā apskatīt liecības par Rīgas pils vēsturi un noklausīties lekciju par gandrīz 500 gadus seno arhitektūras pieminekli dažādos gadsimtos. Tika stāstīts arī par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbību Rīgas pilī, kas aizsākās kopš 1920.gada, turpinājās visu padomju periodu un pēc valsts neatkarības atgūšanas; par muzeja šodienu Rīgas pilī un muzeja nākotnes iecerēm jau pēc Rīgas pils rekonstrukcijas pabeigšanas 2018.gadā.
Ieejas biļete: Ls 2.
Derīga Ģimenes biļete.

UNESCO PROGRAMMAS „PASAULES ATMIŅA” LATVIJAS NACIONĀLAJĀ REĢISTRĀ IEKĻAUTIE LATVIJAS NACIONĀLĀ VĒSTURES MUZEJA PRIEKŠMETI 

UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā  reģistrā iekļauta Tukuma muzeja nominācija „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”, kuras laikā no 1941. līdz 1956. gadam  tuviniekiem sūtījuši represētie Latvijas un  Lietuvas iedzīvotāji  no ieslodzījuma  nometnēm vai nometinājuma vietām.
Nominācijā, kuru sagatavoja Tukuma muzejs sadarbībā ar Latvijas okupācijas muzeju, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeju, Daugavas muzeju, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeju, Talsu novada muzeju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, ietvertas divas vēstules no Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja krājumā, kuras 1947. gadā no KPFSR Molotovas (Permas) apgabala Kizelas labošanas darbu nometnes mātei uz Rīgu sūtījis Ernests Adrians Albinors Ķirķis (1913 – 1985).Sīkāk par Ernestu Adrianu Albinoru Ķirķi skatīt šeit. 

ĢIMENES DIENA. TEMATISKS PASĀKUMS BĒRNIEM „KAS IR MUZEJS?” 

12. janvāris plkst. 12.00. Nodarbības laikā, kas paredzēta 6-11 gadus veciem bērniem, varēja uzzināt, kāds darbs jāveic muzeja darbiniekiem - vēsturniekiem, arheologiem, etnogrāfiem, numismātiem, restauratoriem, māksliniekiem, muzeja pedagogiem (skolotājiem) un kāpēc muzejs ir interesants un nepieciešams arī mūsdienās – 21. gadsimtā.

Ģimenes biļetes cena neatkarīgi no tās locekļu skaita - Ls 2,50.

EKSKURSIJA MUZEJĀ GIDA PAVADĪBĀ IZSTĀDĒ „KARA VĪRA LIKTENIS”

Rīgas pils skats J. K. Broces zīmējumā pēc zviedru arsenāla nojaukšanas 18. gs. 80.gados. Pils A fasāde, kāda tā varēja būt pēc pils uzcelšanas no jauna 1515. gadā.

Noslēdzot svētdienas lekciju ciklu „Tikšanās pilī”, 16. decembrī plkst. 12.00 Latvijas Nacionālais vēstures muzejs interesentus aicina uz lekciju „Rīgas pils būvvēsture”. To vadīs LNVM Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis. Slēgtajā Rīgas pils prezidenta daļā sācies restaurācijas process. Piemērots laiks, lai rezumētu to, kas mūsdienās zināms par Rīgas pils būvvēsturi, Lekcijā tiks stāstīts par arheoloģiskajos izrakumos atklāto un par to, kā šis materiāls papildina rakstītajos avotos rodamo informāciju. Detalizēti tiks aplūkotas ziņas par pirmo ordeņa pili šajā vietā, kuru rīdzinieki nopostīja 15. gs. 80. gados un atjaunotās pils sākotnējo plānojumu, kuru var rekonstruēt pēc 1590. gada piļu revīzijas protokola ziņām.
Pils jaunākā vēsture tiks raksturota ļoti īsi, izdalot tikai galvenās pārmaiņas, kas to skārušas.
Kā jau ziņots, 2012. gada nogalē uzsāktā Rīgas pils renovācija plānota divās kārtās - līdz 2015. gada beigām darbi norisināsies tikai priekšpilī. Tāpēc Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kas atrodas Rīgas pils konventa daļā, 2013. gadā turpinās savu darbu kā līdz šim. Plānots, ka muzejs darbosies pilī līdz 2015. gadam, un 2018. gadā atgriezīsies pilī ar jaunām ekspozīcijām.

Papildu informācija:
Jānis Ciglis, LNVM Arheoloģijas departamenta vadītājs,
tālr.: 67211269
e-pasts: janis.ciglis@history-museum.lv


8.decembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz Ģimenes dienas nodarbību "Rotaļlietu stāsti" un ekskursiju izstādē „Sakrālā māksla”

Kokskulptūra. Pieta. Ap 1400. g. un LNVM sakrālās mākslas kolekcija ekspozīcijā. Roberta Kaniņa foto, LNVM

Uz pēdējo šāgada LNVM Ģimenes dienas nodarbību 8.decembrī plkst. 12.00 mazie muzeja apmeklētāji tiek aicināti ņemt līdzi savu mīļāko rotaļlietu. Kopā ar to varēs noklausīties muzejpedagoga stāstu par bērnu spēļmantiņām pirms 1000 un simts gadiem, iepazīties ar vecvecāku un vecāku bērnu dienu rotaļlietām. Bērniem tiks demonstrēti vairāki desmiti muzeja krājuma priekšmetu, kas stāsta par mazo cilvēku pasauli dažādos vēstures periodos. Ģimenes biļetes cena Ls 2.50.
Ekskursija pastāvīgajā izstādē „Sakrālā māksla” notiks paralēli Ģimenes dienas norisei. To vadīs mākslas vēsturniece Anita Meinarte, LNVM direktora vietniece krājuma darbā. LNVM pastāvīgā izstāde ”Sakrālā māksla” iepazīstina ar muzeja kokskulptūru kolekciju, kurā ietilpst kokgriezumi no dažādām Latvijas vietām – baznīcu interjeru ansambļi, atsevišķas skulptūras un epitāfijas. Tā ir viena no lielākajām Latvijā un sniedz priekšstatu par seno kokgriezumu mākslu no gotikas līdz pat barokam, kā arī par tautas mākslas tradīciju izpausmēm Latgales koktēlniecībā 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā. Izstādi papildina 17. gs. gleznas un 13. – 15. gs. akmens tēlniecības darbi no muzeja kolekcijām.
Sākoties Rīgas pils remontam, šī muzeja ekspozīcijas telpu daļa 2013. gada sākumā tiks slēgta un šādā veidolā aplūkojama vairs nebūs.
Ieejas biļetes cena: pieaugušajiem Ls 2, pensionāriem un studentiem Ls 1, skolēniem Ls 0,50. Derīga Ģimenes biļete.


LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS AICINAUZ SVĒTDIENAS LEKCIJU - SARUNU „KO MUZEJĀ DARA RESTAURATORI?”

Svētdien, 25. novembrī plkst. 12.00 Rīgas pils 3. stāvā tikšanās ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Restaurācijas departamenta vadītāju Sarmīti Gaismiņu un viņas kolēģiem. Pieredzes bagātie speciālisti sniegs ieskatu muzeja restauratoru darbā, iepazīstinās ar to pienākumiem un iespējām.
Muzeja restauratori ikdienā pārsvarā nodarbojas ar LNVM krājuma priekšmetu restaurāciju. Lekcijas apmeklētāji varēs noskatīties 40 minūšu filmu, kurā atainota dažādu materiālu, piemēram, tekstiliju, metāla priekšmetu, papīra restaurācijas procesi.
Tiks runāts par nozīmīgo mākslas un vēstures lietišķā mantojuma saglabāšanā, arī par to, kā saglabāt gan materiālu, gan lietas senatnīgo auru. Aicināts ikviens interesents.

Papildu informācija:
LNVM Restaurācijas departamenta vadītāja Sarmīte Gaismiņa
tālr. 67213273
sarmite.gaismina@history-museum.lv
www.facebook.com/latvijasnacionalais.muzejs
twitter.com/LV_vest_muzejs
www.draugiem.lv/www.lnvm.lv
www.lnvm.lv


IZSTĀDES ATKLĀŠANA UN GRĀMATAS ATVĒRŠANA DAUDEROS



15. novembrī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā notika grāmatas „Kārlim Ulmanim 135. Liecības no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma” atvēršana. Grāmata tapusi sadarbībā ar A/S „Lauku Avīze” un ar Zemnieku savienības atbalstu. Tika atklāta arī mākslas izstāde „Kārlis Ulmanis jaunā mākslinieka acīm”. Darbu autori ir J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas (JRRMV) audzēkņi.


„DAUDEROS” JAUNO MĀKSLINIEKU IZSTĀDE UN GRĀMATA PAR KĀRLI ULMANI


No 16. novembra Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) nodaļā „Dauderi” ir skatāma mākslas izstāde „Kārlis Ulmanis jaunā mākslinieka acīm”. Gleznu autori ir J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas (JRRMV) audzēkņi. Savukārt sadarbībā ar A/S „Lauku Avīze” un ar Zemnieku savienības atbalstu tapusi grāmata „Kārlim Ulmanim – 135. Liecības par Kārli Ulmani no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma”, ko atvēra izstādes atklāšanas dienā 15. novembrī.
Lai iepazītu Kārļa Ulmaņa dzīves gājumu un devumu Latvijai, JRRMV audzēkņi piedalījās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbinieku lekcijās, skatījās vēsturiskas filmas, apmeklēja Ulmaņa vasaras rezidenci „Dauderi”. Gada laikā JRRMV pedagogu vadībā tapuši vairāk kā 26 mākslas darbi.
Darbi ir ļoti dažādi: vieniem Ulmanis saistās ar vēsturi, Latvijas zemi un stabilitāti, tās aizsardzību, citi valstvīru uzlūkojuši mūsdienu acīm, salīdzinot viņu ar McDonald’s un Apple, u.c. Iepriekš izstāde jau bijusi apskatāma Ministrukabineta ēkā Valsts kancelejas lekciju cikla par Latvijas premjeriem ietvaros. „Dauderos” darbu izstādīti līdz nākamā gada janvāra beigām.
Sadarbībā ar A/S „Lauku Avīze” un ar Zemnieku savienības atbalstu veidotā grāmata „Kārlim Ulmanim – 135. Liecības par Kārli Ulmani no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma” atspoguļo gan politiķa dzīves gājumu, gan viņa vietu Latvijas vēsturē, gan muzeja krājuma veidošanas politikas īstenojumu.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs kā lielākais Latvijas un latviešu tautas vēstures liecību glabātājs pasaulē jau kopš savas dibināšanas 1869. gadā īsteno savu misiju - Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Gadu desmitiem muzeja darbinieku paaudzes šīs misijas ietvaros ir krājušas arī liecības par valsts un tautas nozīmīgākajām personībām un to darbību.
Tā uzkrāts arī materiālu kopums par vienu no ievērojamākajiem un ietekmīgākajiem Latvijas vēstures veidotājiem 20. gadsimtā – Kārli Ulmani (1877-1942). Traģiskais valsts un paša liktenis vērtis K. Ulmani par vienu no valstiskuma simboliem padomju okupācijas gados. No padomju varas puses tika darīts viss, lai liecības par Latvijas Republiku un arī K. Ulmani tiktu mērķtiecīgi iznīcinātas. Tomēr daudzas liecības par viņu izdevās glābt un noslēpt - pat pārdēvējot tās, lai gadu gaitā LNVM krājumā izveidotos plašs un daudzveidīgs muzeja priekšmetu uzkrājums, kas liecina par K. Ulmaņa dzīvi un darbību: dokumenti, fotogrāfijas, grāmatas, medaļas, mākslas darbi, kā arī tik nedaudzās saglabājušās viņam piederējušās lietas. Daļa no priekšmetiem, kas iekļauti izdevumā, skatāmi arī muzeja pamatekspozīcijā un LNVM nodaļā „Dauderi”, daudzas liecības publicētas pirmoreiz, daudzas jau tikušas publicētas. Tomēr šāds K. Ulmaņa dzīves gājumu ilustrējošs muzejisku liecību kopumspie lasītājiem nonāk pirmoreiz.

Papildu informācija:
Irīna Zeibārte,
LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā, tel. 67221381, 29146384
e-pasts:irina.zeibarte@history-museum.lv
www.facebook.com/latvijasnacionalais.muzejs
twitter.com/LV_vest_muzejs
www.draugiem.lv/www.lnvm.lv
www.lnvm.lv


LĀČPLĒŠA DIENAS PASĀKUMI LATVIJAS NACIONĀLAJĀ VĒSTURES MUZEJĀ

Ļaudis, kas 11. novembra vakarā steidz uz krastmalu aizdegt svecītes pie Rīgas pils mūra, ik gadu atkārto arī citu rituālu - nāk uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Šajos piemiņas un pateicības svētkos muzejs piedāvāja:
1. Unikālā Lāčplēša Kara ordeņa pilna komplekta apskati (plkst. 10.00 – 20.00). Tradicionālo Lāčplēša dienas eksponātu - vienīgo zināmo Lāčplēša Kara ordeņa pilnu komplektu Latvijā - muzejs izstāda tikai reizi gadā.
2. Izstāde „Kara vīra liktenis” (10.00 – 20.00).
3. Izstāde „Latvija Brīvības cīņu laikā. 1918. – 1921.” (10.00 – 17.00).
4. Videoprezentācija „Brīvības cīņas LNVM krājuma fotogrāfijās” (10.00 – 17.00).
5. Latvijas Republikas laiks (1918. – 1940.) pamatekspozīcijā. Filma „Kā tapa Latvijas valsts” (10.00 – 17.00)
Īpašie Lāčplēša dienas pasākumi
1. Plkst. 12.00 – Ģimenes diena. Tematisks pasākums bērniem „Latvijā pirms 93 gadiem: Brīvības cīņu laiks”.
2. Plkst. 12.00 - lekcija „Latvijas valsts apbalvojumi – valstiskās identitātes simboli” (lektore Anda Ozoliņa – LNVM numismātikas un bonistikas kolekciju galvenā glabātāja).
3. Plkst. 13.00 - ekskursija izstādē „Kara vīra liktenis” (vadija direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte).
4. Plkst. 14.00 - ekskursija izstādē „Latvija Brīvības cīņu laikā. 1918. – 1921.” (vadija Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka)


LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS SAŅĒMIS UNESCO ATPAZĪSTAMĪBAS ZĪMI

2012. gada 17. oktobrī Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam tika pasniegta UNESCO atpazīstamības zīme programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautai nominācijai „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss”.
Nominācijā, kuru sagatavoja Tukuma muzejs sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju, Aizkraukles vēstures un mākslas muzeju, Daugavas muzeju, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeju, Talsu novada muzeju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, ietvertas divas vēstules no Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja krājumā, kuras 1947. gadā no KPFSR Molotovas (Permas) apgabala Kizelas labošanas darbu nometnes mātei uz Rīgu sūtījis Ernests Adrians Albinors Ķirķis (1913 – 1985).
 Unikālās vēstures liecības – tāšu vēstules, E. Ķirķa ģimenes fotogrāfijas un dokumentus dāvinājusi viņa attāla radiniece, ilggadējā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbiniece Velta Zobiņa (1925-2010). Sākotnēji muzeja rīcībā tikpat kā nebija ziņu par vēstuļu autora likteni. Tika veikts padziļināts pētniecības darbs arhīvā, noskaidrots E. Ķirķa dzīvesstāsts divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, iegūta informācija par obligātā dienestā gaitu Latvijas armijas Latgales divīzijas 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, apcietināšanu 1944. gada 17. novembrī un dzīvi Latvijā pēc atgriešanās no izsūtījuma.
2011. – 2012. gadā vēstules uz bērza tāss bija eksponētas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē „Latvieši svešumā” Latvijas Republikas Saeimā. Plāksni Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoram Arnim Radiņam pasniedza UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zinātnes sektora vadītāja Sarmīte Pulste un UNESCO LNK Zināšanu sabiedrības programmu padomes vadītājs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.


LATVIJAS NACIONĀLAJAM VĒSTURES MUZEJAM UZDĀVINA UNIKĀLU ATRADUMU


Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir ieguvis unikālu senlietu – ar 1.-2. gadsimtu datējamu tutulsaktu no Vidrižu Kalnavotiem. To muzejam dāvināja Kalnavotu saimniece Ilze Jaunzemniece. Muzejs ir ļoti pateicīgs dāvinātājai, jo tam nav līdzekļu jaunu eksponātu iepirkšanai.
Par saktas nonākšanu muzejā un līdz ar to zinātniskajā apritē jāpateicas arī Emila Melngaiļa Vidrižu novadpētniecības muzeja darbiniecei Almai Kaurātei un arheologam, Latvijas Kultūras akadēmijas mācībspēkam Jurim Urtānam.
Tutulsakta atrasta Vidrižu Kaniņu pilskalna tuvumā – strautā izjaucot bebru aizsprostu. Strauts ticis tīrīts un, iespējams, tutulsakta izkustināta no sākotnējās vietas un nokļuvusi bebru aizsprostā.
Senlieta ir unikāla – otra tieši šāda tutulsakta Austrumeiropā nav zināma. Tutuli ir plaši izplatīta bronzas laikmeta senlieta Eiropā. Rotājuma specifiskais nosaukums cēlies no latīņu vārda ''tutulus'', ar ko senie romieši apzīmēja konusveida matu sakārtojumu. Ar pieplacinātiem bronzas konusiem bronzas laikmeta Eiropā (2000 – 700 gadi pirms Kristus) klasiski izdaiļoja jostas un tos izmantoja arī rotās.
Latvijā bronzas laikmeta tutuls iepriekš atrasts Ķivutkalna pilskalnā. Otrs – vēlāks - jau ar laiku ap Kristus dzimšanu datējams – Vitrupes Ivašos. Vidrižu tutulsaktai līdzīgākā ir Āraišu ezerpilī atrastā, taču tā ir mazāka, bez ažūrā rotājuma. Sakta Āraišu ezerpilī visticamāk nokļuvusi, kad kāds ezerpils iedzīvotājs senatnē nejauši atradis daudzus gadsimtus senāku rotu. Apmēram tikpat lielas tutulsaktas fragments atrasts Turaidas Pūteļos un glabājas Turaidas muzejrezervātā. Turaidas, Āraišu un jauniegūtais Vidrižu Kalnavotu eksemplāri ir apmēram no viena laika un datējami ar 1.-2. gadsimtu.
Šādas tutulsaktas ir ļoti rets atradums arī ārpus Latvijas, divas tutulsaktas ir zināmas no bijušās Austrumprūsijas teritorijas no Dolheimas (Dollkeim) un Vogavas (Wogau) kapulaukiem, kā arī divas atrastas Igaunijā Triigi kapulaukā. Taču visiem šiem eksemplāriem trūkst ažūrā apkaluma lejasdaļā, kas tās atšķir no unikālā Vidrižu atraduma.
Vidrižu tutulsakta ir ļoti nozīmīga arī no zinātniskā aspekta. Tā palīdz skaidrot kultūrvēsturiskos procesus Rietumvidzemē mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Par šo laiku ir ļoti maz liecību. Ar otrā gadsimta vidu Gaujas lejtecē ir zināmi tā saukto Vidzemes zemgaļu pieminekļi, bet tutulsakta ir nedaudz agrāka un tās etniskā piederība ir neskaidra.

Papildu informācija:
Irīna Zeibārte,
LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā,
tālr:. 67221381, 29146384
e-pasts:irina.zeibarte@history-museum.lv


IEPIRKUMA PRIEKŠMETA Nr. 2012/1 „DAUDZVEIDĪGAS INFRASTRUKTŪRAS PIEEJAMĪBA ĀRAIŠU ARHEOLOĢISKAJĀ MUZEJPARKĀ” TEHNISKAIS APRAKSTS

Saliekamās koka mājiņas novietojums Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā. Celtnes funkcija – izstāžu zāle. Projekts realizējams saskaņa ar pievienoto zīmējumu, telpu eksplikāciju un zīmējumā norādītajiem materiāliem.  Celtnes vizuālais risinājums, paredzot zemes jumta ierīkošanu,  jārealizē  atbilstoši Āraišu arheoloģiskā muzejparka vēsturiskajam kontekstam.
Paredzamā līgumcena bez PVN – līdz 11 600 Ls, kurā jāiekļauj transporta un celtnes uzstādīšanas izdevumi.
Izstāžu zāles projektu skatīt šeit.


SKOLOTĀJU DIENA MUZEJĀ


27. septembrī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā notika tradicionālā Skolotāju diena muzejā. Pasākuma dalībniekus uzrunāja muzeja direktors Arnis Radiņš, iepazīstinot ar muzeja darbības iecerēm Rīgas pils rekonstrukcijas laikā. Atzinīgi vērtējot un pateicoties izglītības iestādēm par aktīvo sadarbību pagājušajā mācību gadā, LNVM aktīvākajām skolām dāvināja izdevumu „100 Latvijas vēstures relikvijas” un brīvbiļetes nākamajiem muzeja apmeklējumiem.
Ar muzeja piedāvājumu skolām 2012./13. mācību gadā iepazīstināja Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka un LNVM „Dauderu” nodaļas vadītāja Anna Zeibārte. Lielu interesi apmeklētājos raisīja iepazīšanās ar muzeja speciālistu jaunākajiem izdevumiem – grāmatu „100 Latvijas vēstures relikvijas” un Arņa Radiņa „Arheoloģisko ceļvedi latviešu un Latvijas vēsturē”. Direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte klātesošos aicināja uz nelielu izstādi, kurā tika izrādīti muzeja krājuma jaunieguvumi: gan unikālā tutulsakta un vidējā neolīta kramu krājums, gan Sibīrijas takas „izstaigājušas” bērnu drēbītes, gan 1990. gadā Latvijā ražota gaļas žāvējamā krāsniņa un citi priekšmeti, akcentējot dažādus ceļus priekšmeta nonākšanai muzejā un to daudzveidību gan saturiskā, gan hronoloģiskā ziņā. Noslēgumā Skolotāju dienas apmeklētāji apskatīja izstādi „Kara vīra liktenis”.


"ATVĒRTO DURVJU DIENĀ"
LATVIJAS NACIONĀLĀ VĒSTURES MUZEJA VADĪBA STĀSTĪJA PAR GAIDĀMAJĀM PĀRMAIŅĀM MUZEJĀ

28. septembrī Valsts kanceleja sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām visā Latvijā organizēja „Atvērto durvju dienu”. Šajā dienā valsts pārvaldes iestādes bija atvērtas ikvienam interesentam un piedāvāja ekskursijas, izstāžu ekspozīcijas, konkursus, seminārus, prezentācijas un klātienes tikšanās ar amatpersonām un valsts pārvaldē strādājošajiem.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs apmeklētājiem piedāvāja iespēju iepazīties ar muzeja aktualitātēm un darbības pamatprincipiem.
No plkst. 10.00 līdz plkst. 11.00 – ekskursija izstādē „Kara vīra liktenis”, ko vadīja Irīna Zeibārte, LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā.
No plkst. 14.00 līdz plkst. 15.00 – LNVM direktors Dr. hist. Arnis Radiņš priekšlasījumā „Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pārmaiņu gaidās” runāja par muzeja nākotni Rīgas pils restaurācijas kontekstā.
Pašlaik Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kas atrodas pils konventa daļā, turpina savu darbu kā līdz šim, jo Rīgas pils renovācija plānota divās kārtās un līdz 2015. gada beigām darbi norisināsies tikai priekšpilī. Pēc to noslēguma renovācija savukārt uzsāksies konventa daļā. Saskaņā ar projektu Latvijas Nacionālais vēstures muzejs šajā laikā ar savām kolekcijām pārcelsies uz jaunbūvējamo Pulka ielas krātuvju kompleksu un cer atgriezties Rīgas pilī ar jaunām ekspozīcijām 2018. gadā.

Papildu informācija:
Irīna Zeibārte,
LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā,
tālr.:67221381,29146384,
e-pasts:irina.zeibarte@history-museum.lv
twitter.com/LV_vest_muzejs
www.draugiem.lv/www.lnvm.lv
www.lnvm.lv


8.SEPTEMBRĪ NOTIKA ĢIMENES DIENAS PASĀKUMS „SKOLĀ PIRMS 100 UN VAIRĀK GADIEM”

No septembra muzejs atjauno ikmēneša Ģimenes dienas norises. Pirmā nodarbība notika 8. septembrī plkst. 12.00.
Skolas gaitas ir tikko sākušās. Arī atnākot uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju Rīgas pils 3. stāvā, Ģimenes dienas apmeklētāji nokļuva Skolas klasē, varēja pasēdēt 100, 50 vai 5 gadus senos skolas solos, parakstīt ar grifeli vai tušu, apskatīt 100-gadīgu „skolas somu”- lādi, „pārtikas kastīti” - cibiņu un daudzas citas lietas, kas vēstīja par skolas gaitām senākos laikos.
Ģimenes biļetes cena Ls 2,50.


DAUDEROS TIKA SVINĪGI ATVĒRTA ARŅA RADIŅA GRĀMATA "ARHEOLOĢISKS CEĻVEDIS LATVIJAS UN LATVIEŠU VĒSTURĒ"



28. JŪLIJĀ ĀRAIŠU ARHEOLOĢISKAJĀ MUZEJPARKĀ NOTIKA ĀRAIŠU SVĒTKI

28. jūlijā no plkst. 12.00 līdz plkst. 17.00 Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā norisinājās plašai sabiedrībai domāti Āraišu svētki „Kara vīrs no akmens laikmeta līdz šodienai”.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, stiprinot kultūrizglītojošas tradīcijas, jau ceturto gadu rīko Āraišu svētkus.
Tā kā šogad svētku galvenā tēma bija saistīta ar kara vīru, Latvijas Nacionālā muzeja arheologi un viņu kolēģi Latvijas arheologu plenēra ietvaros jau kopš 23. jūlija veidoja ezerpils aizsargkonstrukcijas fragmentu, kura atklāšana notika svētku laikā 28. jūlijā.
Pasākuma ietvaros bija iespēja piedalīties tradicionālo cīņu mākslu meistarklasē, vērot kaujas apli, kura ietvaros notika divkauju sērija agro viduslaiku kategorijā, kā arī pārbaudīt savus spēkus un veiklību kaujas skrējienā. Pasākuma izskaņā redzējām agro viduslaiku kaujas inscenējumu.
Zinātniskajos lasījumos Latvijas vadošie arheologi, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji stāstīja klausītājiem par karošanas tradīcijām, ieročiem, kaujām un mūsdienu karavīru tradīcijām. Lasījumu noslēgumā svētku dalībniekiem bija iespēja piedalīties arī diskusijā ar Latvijas Ģenerāļu kluba biedriem par latviešu karavīra vietu sabiedrībā.
Visas dienas garumā apmeklētājiem bija iespēja līdzdarboties un vērot norises „apdzīvotās” ezerpils mājiņas, pie kurām notika aušana, vērpšana, koka priekšmetu grebšana u.c. seno amatu demonstrēšana. Bija iespēja iepazīties ar 27. kājnieku bataljona bruņojumu, tehnikas vienībām un lauku virtuvi. 214. Cēsu jaunsardzes vienības dalībnieki apmeklētājus iepazīstināja ar mācību aprīkojumu, šķēršļu joslām un citām aktivitātēm. Vienkoču parka dibinātāja Riharda Vidzicka vadībā bija iespēja vizināties vienkoču laivās pa Āraišu ezeru. Apmeklētājiem bija iespēja pielaikot viduslaiku tērpus un bruņas. Notika Latvijas amatnieku gadatirgus.
Paši mazākie muzejparka apmeklētāji varēs piedalīties zīmējumu konkursā un uzzīmēt savu karavīru, kā arī būs iespēja piedalīties jauno arheologu skolā, kur iemērītos laukumos būs iespēja apgūt arheologu darba iemaņas, strādājot ar arheologu darbarīkiem.
Apmeklētājus ar seno deju soļiem priecēs „Cēsu Pils Vēsturisko deju studija”, kas dibināta 2010. gadā, apvienojoties vēstures interesentiem, Cēsu pils gidiem un deju kolektīva „Sadancis” dejotājiem.
Koncertus sniedza tautas vērtes kopa „Dzieti” (ezerpilī) un pūtēju orķestris „Cēsis” (pilsdrupās).
Pasākuma norises atbalstītāji bija Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Arheologu biedrība, Latvijas Republikas Zemessardzes 22. un 27. kājnieku bataljoni, 214. Cēsu jaunsargu vienība, Āraišu ezerpils fonds, Amatas novada pašvaldība, SIA „Venden” un „Vienkoču parks”.


NOSLĒDZĀS LATVIJAS NACIONĀLĀ VĒSTURES MUZEJA STARPTAUTISKAIS PROJEKTS „APAĻAIS GALDS”


13. jūnijā ar ceļojošās izstādes „Mēs, tauta” atklāšanu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Konferenču zālē noslēgsies 2011. gada oktobrī uzsāktais LNVM, Nacionālā Konstitūcijas centra (Filadelfijā, ASV) un Latvijas un ASV vidusskolu starptautiskais sadarbības projekts „Apaļais galds”. Projekta īstenošanā Latvijā aktīvi iesaistījās arī ASV vēstniecība Rīgā.
Projekta „Apaļais galds” mērķis bija pētīt sabiedrības līdzdalības vēsturisko un mūsdienu pieredzi Latvijā un ASV. Šajā muzeju projektā tas tika darīts no neierastas perspektīvas un izmantojot daudzveidīgas aktivitātes.
 Abu valstu vidusskolu audzēkņi sagatavoja video stāstus, organizēja neformālas tikšanās ar dažādiem sabiedrības pārstāvjiem pie vakariņu galda, piedalījās apmaiņas braucienos uz otru projekta dalībvalsti, kā arī īstenoja pašu plānotus brīvprātīgo palīdzības projektus. Līdzīgās aktivitātēs paralēli piedalījās LNVM un Nacionālā Konstitūcijas centra partneri abpus okeānam.
Latvijā skolēni no Lizuma vidusskolas, Rīgas Kultūru vidusskolas un Rīgas 10. vidusskolas izzināja laikabiedru atmiņas par Trešo Atmodu kā pasaules mēroga piemēru sabiedrības līdzdalības nozīmei, kā arī sagatavoja video intervijas ar aktīviem cilvēkiem mūsdienās. Pirms video interviju sagatavošanas Latvijas skolēniem tika piedāvāta intensīva četru nedēļu apmācības programma, kuru 2011. gada nogalē vadīja Tiziano Project jauno mediju apmācības grupas mentori no Losandželosas (ASV).
 Sagatavotās video intervijas ir vērtīgs papildinājums LNVM krājumam, turklāt 2012. gada jūlijā tiks atklāta interneta vietne www.storiesfrom.us, kurā, līdzās video stāstiem no citām pasaules valstīm, būs ievietoti arī Latvijas skolēnu sagatavotie materiāli. Video stāsti papildinās arī muzeja un projektā iesaistījušos skolēnu sagatavoto izstādi.
Latvijā un ASV skolēni organizēja arī „Svētdienas vakariņas” – neformālas tikšanās ar dažādiem sabiedrības pārstāvjiem, lai diskutētu par Trešās Atmodas vēsturisko pieredzi un aktuālām problēmām mūsdienās. Šo pasākumu pamatā bija pārliecība, ka praktiskas iniciatīvas rodas no idejām, kuras aizsākas un attīstās neformālās sarunās un diskusijās.
 Lai uzsvērtu, ka aktīvas sabiedrības svarīga sastāvdaļa ir brīvprātīgo palīdzība, skolēni gan Latvijā, gan ASV īstenoja vairākus palīdzības projektus. Projekta „Apaļais galds” ietvaros Latvijā skolēni izgatavoja putnu būrīšus, velosipēdu novietni un informāciju par augiem Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā, apgleznoja sienas sociālās aprūpes centrā „Teika” Rīgā, kā arī sagatavoja informācijas plāksnītes par apskates objektiem Lizumā.
 Palīdzības projekti Latvijā un ASV daļēji tika īstenoti, kopīgi darbojoties un gūstot jaunu pieredzi abu valstu skolēniem, to apmaiņas vizīšu laikā. 2012. gada aprīlī Latvijā viesojās ASV skolēnu grupa no Filadelfijas, savukārt maija sākumā Latvijas skolēni devās uz Filadelfiju.
Īstenotais projekts ir nozīmīga pieredze ne tikai skolēniem, kuri projektā piedalījās, bet arī muzejiem abās valstīs.
Izstrādājot un īstenojot šo projektu, viens no svarīgiem principiem bija nepastarpināta sabiedrības iesaistīšana vēsturisko procesu dokumentēšanā, uzsverot nepieciešamību atspoguļot arī mūsdienu procesus. Tādējādi projektā tika veidota saikne starp nesenās pagātnes notikumiem un mūsdienām, ne tikai papildinot vidusskolu audzēkņu zināšanas, bet arī aktualizējot muzeja kā institūcijas potenciālo lomu mūsdienās nozīmīgu jautājumu skaidrošanā. Turklāt intervējamo atmiņas tika fiksētas un apstrādātas mūsdienīgā – video formātā, padarot darbu interesantāku un jauniešiem aktuālāku, vienlaikus nodrošinot arī daudzveidīgākas savākto vēstures avotu turpmākās izmantošanas iespējas. Tādējādi projekta rezultātā muzeja darba lauks un savstarpējā saikne ar sabiedrību paplašinātas gan formāta, gan satura ziņā. Jāuzsver, ka arī LNVM iegūtā starptautiskās sadarbības pieredze šāda mēroga ASV institūciju finansētā muzeju projektā Latvijas muzeju darbībā ir nozīmīga un unikāla. Projekta noslēguma pasākumā LNVM Konferenču zālē 13. jūnijā, plkst. 13:00 tiks atklāta ceļojošā izstāde „Mēs, tauta”, kas veidota izmantojot LNVM krājuma materiālus un projekta ietvaros skolēnu savāktās intervijas. Izstādē atspoguļots Latvijas attīstības ceļš pēdējos 25 gados, īpaši uzsverot sabiedrības līdzdalības nozīmi un būtiskākās pārmaiņas pēdējā gadsimta ceturksnī. Izstādē būs iespējams noskatīties arī skolēnu sagatavotos video stāstus un video par projekta „Apaļais galds” norisēm. Izstāde LNVM būs apskatāma līdz 23. septembrim, tālāk tā ceļos uz projekta partneru skolām un citur.

Papildu informācija:
Projekta „Apaļais galds” vadītājs LNVM
Toms Ķikuts
E-pasts:toms.kikuts@history-museum.lv,
Tālr.: 67220552, 29537696


26. MAIJĀ LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS AICINĀJA UZ SARUNU PAR KURZEMES TAUTASTĒRPIEM
 
1. Attēlā: Virgas tautas tērps. Fotogrāfs R.Kaniņš, LNVM. 2. Attēlā: „Latviete iz Virgas apvida”. Jānis Krēsliņš. Liepājas apr. Virgas pagasts. 1895. gads. Papīrs, akvarelis, tuša. 20,4 x 39,6 cm. No LNVM krājuma

26. maijā plkst. 12.00 Rīgas pils 3. stāvā LNVM svētdienas cikla „Tikšanās pilī” ietvaros interesenti bija gaidīti uz sarunu „Gribu savu tautas tērpu!”. Par Kurzemes tautastērpiem stāstīja un konsultēja LNVM Vēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas vadītāja, etnogrāfe Ilze Ziņģīte un galvenā glabātāja etnogrāfe Inita Heinola.
Kurzemes tērpi citu novadu starpā izceļas ar krāšņumu un daudzveidību. Tomēr tā nav vienīgā Kurzemes tērpu atpazīšanas zīme. Turklāt Kurzemes teritorijā etnogrāfi izdala vairākus novadus – Ziemeļkurzemi, Austrumkurzemi, Dienvidkurzemi ar Bārtu, Nīcu, Rucavu, un arī Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novadus. Ziemeļkurzemes tērpos savu ieguldījumu atstājusi otra Latvijas pamattautība – lībieši.
Muzeja kolekcijā ir arī liecības par lībiešu 19. gadsimtā valkāto apģērbu. Alsungā, Nīcā, Rucavā, tautastērps kā goda apģērbs valkāts ilgāk kā citviet Latvijā – vēl pat 20. gadsimtā. Laikam ritot, tērps ieguva jaunus variantus – tā Rucavā saglabājušās liecības pat par četrām „tērpu paaudzēm”, kas valkātas ap simts gadu ilgā laika posmā. Savukārt suiti Alsungas novadā savu tērpu darina arī mūsdienās.
Muzeja apmeklētāju biežāk izteiktā vēlēšanās ir sarūpēt sev tērpa atdarinājumu, kāda nav citiem. Patiesībā divu vienādu tautastērpu nekad nav bijis un, darinot individuālu variantu, tas tieši tāds būs vienīgais. Taču, lai saprastu patieso kvalitāti, ir jāredz autentiskais oriģināls.
Stāstījums šajā pasākumā tika veidots, pamatojoties uz muzeja krājumā esošajiem avotiem. Tā bija reta iespēja skatīt autentiskus priekšmetus – redzēt to darināšanas veidu un konsultēties par tērpu valkāšanu.

Papildu informācija:
Ilze Ziņģīte,
LNVM Etnogrāfijas departamenta vadītāja,
tālr:. 28851593, 67225605,
e-pasts: etno@history-museum.lv


7. APRĪLĪ LATVIJAS NACIONĀLAJĀ VĒSTURES MUZEJĀ NOTIKA PASĀKUMS BĒRNIEM „LATVIEŠU GADSKĀRTAS”

Sestdien, 7. aprīlī, plkst. 12.00, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Ģimenes dienas ietvaros aicināja uz tematisku pasākumu „Latviešu gadskārtas”.
Tā dalībnieki varēja iepazīties ar laukos darāmajiem darbiem no agra pavasara līdz ziemai, apskatīt darba rīkus – arklus, ecēšas, izkaptis, sirpjus, spriguļus u.c. Lai bērni labāk izprastu un iejustos savu vienaudžu dzīvesveidā aptuveni pirms 100 gadiem, tika demonstrēti dažādi seni priekšmeti no muzeja krājuma – ogu groziņš, stabule, druvnesis, skalturis, māla trauki, zeķes un pastalas, koka zirdziņš, linu diegi un vilnas dzija, kartupeļu rokamā lāpstiņa, koka cibiņa, mulda u.c. Varēja uzzināt par šim gada periodam raksturīgām tradīcijām un ticējumiem.
Noslēgumā – uzdevumi, mīklu minēšana.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja organizētās Ģimenes dienas vecākiem un bērniem sniedz iespēju brīvo laiku pavadīt kopā interesanti un saturīgi, atraktīvā veidā iepazīstoties ar muzeja ekspozīcijām un izstādēm.
Tematiskie pasākumi notiek katra mēneša pirmajā sestdienā (izņemot jūniju, jūliju, augustu) Rīgas pils 3. stāvā (Pils laukumā 3). Uz Ģimenes dienu pasākumiem tiek aicināti 6-11 gadus veci bērni kopā ar vecākiem vai pavadoņiem.
Pasākuma norisi muzejā var fotografēt.
Ieejas biļetes cena ģimenei – Ls 2.50.

Papildu informācija:
Santa Miķelšteine, LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta muzejpedagoģe,
tālr:. 67221357
e-pasts: info@history-museum.lv


STARPTAUTISKA MUZEJU SADARBĪBAS PROJEKTA IETVAROS LATVIJĀ APMAIŅAS VIZĪTĒ IERADĀS ASV SKOLĒNI

No 1. līdz 7. aprīlim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) un Nacionālā Konstitūcijas centra (Filadelfijā, ASV) sadarbības projekta „Apaļais galds” ietvaros Latvijā ieradās Filadelfijas (ASV) skolēnu grupa un Nacionālā Konstitūcijas centra darbinieki. Vizītes laikā pieci ASV skolēni no Filadelfijas iepazīnās ar Latvijas skolēnu ikdienu, uzzināja par to aktivitātēm ārpus skolas. ASV un Latvijas skolēni kopīgās darba grupās apsprieda gan līdzīgo un atšķirīgo projekta aktivitāšu īstenošanā, gan arī salīdzināja sabiedrības līdzdalības formas un aktivitāti abās valstīs. Jauniešiem no ASV bija paredzēta arī kultūras programma - Latvijas vienaudžu vadītas ekskursijas, brauciens uz projekta partneru skolu Gulbenes novada Lizumā. 4. aprīlī ASV un Latvijas skolēni kopīgi īstenoja brīvprātīgu palīdzības projektu Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā, kur izgatavoja putnu būrīšus, izveidoja velosipēdu novietni un piedalījās citos labiekārtošanas darbos. Vēl vairāki līdzīgi brīvprātīgie palīdzības projekti pēc skolēnu iniciatīvas tika īstenoti gan ASV, gan Latvijā ar mērķi parādīt aktīvas sabiedrības līdzdalības daudzveidīgās formas.
2012. gada maijā divpadsmit Latvijas skolēni dosies līdzīgā apmaiņas vizītē uz Filadelfiju.
ASV un Latvijas skolēni muzeju sadarbības projektā „Apaļais galds” piedalās jau no 2011. gada oktobra un paralēli veic līdzīgas aktivitātes abās valstīs.
Projekta mērķis ir pētīt un veicināt sabiedrības iesaistīšanos, kā arī izzināt līdzdalības vēsturisko pieredzi abās projekta dalībvalstīs. Latvijā projektā piedalās Rīgas K